• Tweet

Satraukums par „čekas maisu” atvēršanu raisa aizdomas par tur atrodamo informāciju. Bijušās Valsts drošības kontroles (VDK) Zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris norādīja, ka aģentu vārdi ir jāpublisko un nedrīkst atlasīt atsevišķas personas, jo tad zudīs jēga skatīt šo informāciju, savukārt Saeima uzskata, ka daļa no tur atklātajiem cilvēkiem noteikti būtu jāaizsargā.

Kangeris uzskata, ka šāda pretestība skaidrojama ar to, ka daļa aģentu varētu strādāt Latvijas Republikas labā, arī bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka “čekas maisos” ir apslēptas “dziļbumbas”.

Līdz šim gan nevienam no pētniekiem nav piešķirta atļauja čekas kartotēkas piekļuvei, tādēļ šis process ir iekavējies, kā arī pirmie komisijas pētnieki anketas pielaidei valsts noslēpumam aizpildījuši tikai pirms nedēļas, kad SAB vadītājs Jānis Maizītis pētniekiem rakstiski apstiprinājis, ka izskatīs iespēju piekļūt arī personu datiem.

“Teiksim, Satversmes aizsardzības birojs atrunājas ar personu datu aizsardzību, bet ja mēs paskatāmies dziļāk, tad Iekšlietu ministrija uzsver, ka tās ir Latvijas drošības struktūras, tās nevar izjaukt. Tad pēc VDK likuma 9. panta drošības iestādes var iebilst pret jebkura vārda publiskošanu un tad jau arī mums ir jāskatās sabiedrības kopumu, ja? Iespējams jau arī, ka draugs draugu grib piesegt un tāpēc, respektīvi, neveicina šo datu publiskošanu,” LTV atzina Kangeris.

Tādējādi Kangeris ir par to, lai tiktu publiskots viss iesaistīto saraksts, savādāk zūd čekas maisu atvēršanas doma, kam kategoriski iebilst Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

„Šiem dokumentiem jānonāk Latvijas nacionālajā arhīvā, kur viņi būtu publiski pieejami. Ja valsts drošības interesēs ir kādus cilvēkus aizsargāt, tam ir attiecīgas likuma normas, kas tad ir attiecīgi vai nu jāsaglabā spēka, vai jāmaina, tā ir politiķu darīšana,” pauda Jansons.

Plānots, ka čekas maisu saturs tiks publiskots līdz 2018. gada 31. decembrim.

Foto: Pixabay