• Tweet

Spēļu zāles pilsētās lēnām, bet paliek arvien mazāk. Lielākais nopelns ir pašvaldībām, kas atsaka izsniegt jaunas atļaujas zāļu ierīkošanai, vai pieprasa slēgt esošās. Ar šīs tendences bremzēšanu arvien vairāk iezīmējas par pašvaldībām atbildīgā ministra Artūra Toma Pleša (AP) vēlme pasargāt azartspēļu biznesu. Ministrs likumus tulko par labu tam, nevis pašvaldībām. Turklāt gan VARAM, gan Finanšu ministrija grib samazināt vietvaru teikšanu pār spēļu zālēm. Jucekli regulējumā ir ieviesuši Konservatīvo politiķi, kas cīņu ar azartspēlēm izvēlējušies par savu jājamzirdziņu.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka Vides un reģionālās attīstības ministrijas un Rīgas konflikts par azartspēlēm ir tikai viena epizode gadiem ilgušā cīņā par spēļu zāļu aizvākšanu no Latvijas pilsētām. Ministrija šajā cīņā ir nostājusies azartspēļu biznesa pusē. Spēļu zāles Rīgas centrā strādā pēdējos mēnešus. Beidzot piepildījušies pirms 16 gadiem Rīgas mēra Aivara Aksenoka laikā pieņemtie noteikumi, ka Rīgas vēsturiskajā centrā spēļu zāles ir aizliegtas.

Tas ir milzīgs trieciens azartspēļu industrijai. Visas tiesāšanās ir beigušās nesekmīgi, arī Satversmes tiesa 2019. gadā nosprieda – aizliegums ir pamatots. Tagad nozarei ir izsšķirīgi saglabāt zāles citur Rīgā.

Ap to pašu laiku Finanšu ministrijā sāka rosīties darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes periodam līdz 2027. gadam. Darba grupā bija pieaicināti daudzi speciālisti, arī no Vides un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas spēļu biznesa asociācijas.

2021. gada sākumā politikas pamatnostādnes bija gatavas. Finanšu ministrijas darba grupa nolēma, ka pašvaldībām jāatņem tiesības lemt par atļauju izsniegšanu spēļu zālēm. Vienīgais instruments tām paliktu pilsētas plāni, kuros tām garā un sarežģītā procesā VARAM uzraudzībā būtu jāiezīmē vietas, kur spēļu zāles nedrīkst atrasties.

Atļaujas izsniegtu centralizēti no Rīgas – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā. Tas būtu izdevīgi azartspēļu biznesam, jo šķēršļus zāļu atvēršanai liek tieši vietvaras.

“Tas nāca no Finanšu ministrijas. Tas bija darba grupā, tur tika diskutēta virkne šo te jautājumu, tas virziens bija, ka jāiet ir uz centralizāciju.”

Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politikas departamenta direktore Olga Bogdanova norāda: “Negribētos saukt Finanšu ministriju par projekta autoru, drīzāk tas bija darba grupas darbs, dara grupas autortiesības.”

Plānu atvieglot dzīvi azartspēļu biznesam izjauca Saeima. 2021.gada pavasarī politiķi gatavojās pašvaldību vēlēšanām un Jaunā Konservatīvā partija par savu trumpi bija izvēlējusies cīņu pret to. Deputāts Gatis Eglītis negaidīti beidzamajā lasījumā azartspēļu likumā deputātus rosināja iekļaut normu, kas ļauj pašvaldībām bez garas birokrātijas ierobežot azartspēles: “Es domāju, tas ir pašsaprotams princips, ka pašvaldībām ir jābūt autonomijai, pašnoteikšanās tiesībām – kur organizēt azartspēles un kur ne. Nevar būt tā, ka to nolemj, teiksim, kaut kāda Birne Rīgā. Tas ir pilnīgi pret pašvaldību autonomijas hartu.”

Par grozījumiem nobalsoja 62 deputāti. Pret bija “Attīstībai/Par!” frakcija, ko citi deputāti debatēs sunīja par aizdomīgām, bet nepierādītām simpātijām pret azartspēļu biznesu. Jauno likumu steidza izmantot Ķekava.

“Likumdevējs ir devis pašvaldībām šo te nepārprotamo pilnvarojumu pašām lemt un nekas cits nav nepieciešams. Tā kā es esmu dziļi pārliecināts, ka pašvaldības pusē ir taisnība un ka pārstāvot iedzīvotāju intereses, mēs pareizi rīkojāmies.”

Tomēr noteikumus apturēja VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs no partijas “Latvijas attīstībai”. Viņš uzskata, ka arī jaunais likums neļauj pašvaldībām vienkārši aizliegt azartspēles. Tam kā līdz šim vajadzīgs īpašs plānojums ar garu un dārgu pieņemšanas procedūru. Un noteikti esot jāatstāj kāds stūrītis, kur šis bizness var plaukt: “Likums ir jāievēro, likumā nekas nav rakstīts par aizliegumu. Likumā ir rakstīts, ka pašvaldībām ir tiesības ierobežot un tieši tā arī ministrija šo lietu arī traktē.”

Ķekava ministra lēmumu apstrīdēja Satversmes tiesā. Pašvaldības pusē ir nostājusies konservatīvo jurista Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija. VARAM nepareizi tulkojot likumu: “Ir pašvaldībām šādas tiesības un to paredz 2021. gada aprīlī pieņemtie grozījumi Izložu un azartspēļu likumā. Un tur ir rakstīts, ka pašvaldības izdodot saistošos noteikumus var ierobežot azartspēles savā teritorijā. Bet protams, likums pasaka, ka nevar aizliegt visur, ir atļauts četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.”

Jaunais likums un Tieslietu ministrijas skaidrojums iedrošināja arī Rīgu aizliegt spēļu zāles visā pilsētā, izņemot viesnīcās. To iecerēts panākt ar jauno, deviņus gadus tapušo Teritorijas plānu, kam līdz vasarai būtu jāstājas spēkā.

Teritorijas plāns ir viens no svarīgākajiem pašvaldību dokumentiem un īpaši nozīmīgs biznesam. Ar to var ierobežot stāvu skaitu jaunceltnēm, atļaut vai aizliegt būvēt rūpnīcas vai atzīt zemes gabalu par parku. Tas ir spēkā vismaz 10 gadus un mainīt to ir dārgi un sarežģīti.

Vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs Rīgas attīstības plānu apturēja. Tas bija pārsteigums gan Rīgas domei, gan investoriem. Līdz ar plānu, apturētas arī ap 400 miljonu investīcijas nekustamo īpašuma attīstītājiem.

YIT Latvija valdes loceklis Andris Božē norāda: “Mūsu gadījumā mēs šobrīd runājam par diviem projektiem, lieliem projektiem, katrā projektā ir no 300 līdz pat 600 dzīvokļi plānoti, kopējā nenoteiktība kas mums ir šobrīd, tas ir vairāk nekā 200 dzīvokļi, ko mēs nezinām, vai varēsim realizēt, vai nevarēsim realizēt. Naudas izteiksmē tie ir apmēram 15 miljoni eiro.”

Azartspēļu aizliegums ir tikai viens no argumentiem Pleša lēmumam. Un neesot svarīgākais. Ministrs par galveno iezīmē, ka Rīgai ir divi plāni – Vēsturiskajam centram un pārējai pilsētai. Tas neesot likumīgi.

“(NP: Kāpēc ministrija tikai pēdējā brīdī pateica, ka tā nedrīkst darīt, ka nedrīkst būt divi plāni?) Ko nozīmē – pēdējais brīdis? Trīs gadus iepriekš jau pašvaldībai bija zināms par šiem ministrijas iebildumiem, pirms vēl es biju ministrs.”

Tas neatbilst patiesībai. Dokumentā, uz ko atsaucas Plešs, ministrija neiebilda Rīgas izvēlētajai stratēģijai, tikai lūdza pašvaldību sabiedrībai izskaidrot, kāpēc vēsturiskajam centram ir atsevišķs plāns.

No 2018.gada VARAM atzinuma: ”Lai mazinātu publiskajā telpā izskanējušo neizpratni, ka jaunais Rīgas teritorijas plānojums netiek izstrādāts visai pašvaldības administratīvajai teritorijai, lūdzam Paskaidrojuma rakstu papildināt ar izvērstāku informāciju par iemesliem, kāpēc RVC teritorijā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošais RVC teritorijas plānojuma regulējums.”

Rīgas dome Pleša lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā. Domnieki ir pārliecināti, ka iemesls ministra rīcībai ir bijis tieši azartspēļu aizliegums. Pārējos iebildumus varēja atrisināt arī neapturot visa Teritorijas plāna darbību.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) pauž: “Man nav ilūzijas, ka šis azartspēļu jautājums šeit spēlē kritisku lomu.”

Patlaban Rīga un VARAM meklē veidu, kā ātri panākt to, lai plāns tomēr stātos spēkā un nekavētu investīciju ieplūšanu pilsētā. Ministrs Plešs ir izteicis piedāvājumu.

“Mēs varētu piedāvāt saīsināt šīs apspriešanas procedūras, tā kā viņiem šis te plānojums Rīgas vēsturiskajam centram un pārējai teritorijai ir spēkā, lai novērstu šo te nesakritību, kas pēc būtības ir ļoti fundamentāla, no tāda teritorijas plānošanas viedokļa, mēs paātrinātā kārtībā būtībā trīs mēnešu laikā varētu nonākt pie situācijas, ka šis teritorijas plāns Rīgai ir apstiprināts,” pauda Plešs.

“Ministrija piedāvā iet tādu formālāku ceļu. Apmēram tā, ka mūsu centra plānojumu vienkārši pārsaukt par lokālplānojumu un iet uz priekšu,” sacīja Ķirsis.

Ministra piedāvājums faktiski iekopēt 2006.gada Rīgas vēsturiskā centra plānu Rīgas teritorijās plānojumā un mainīt sešpadsmit gadus vecā dokumenta nosaukumu nav īsti likumīgs. No prasības atcelt azartspēļu aizliegumu visā pilsētā Plešs neatkāpjas.

Finanšu ministrijas darba grupas izstrādātās Azartspēļu politikas pamatnostādnes valdība pirms gada pieņēma. Tomēr šopavasar, kad bija jālemj jau par konkrētiem soļiem, kā plānu izpildīt, valdība no idejas ierobežot pašvaldības, atteicās.

Foto: Valsts kanceleja