• Tweet

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. martā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kas paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas. “Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,” uzsver Valsts prezidents.

Raimonds Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Likumā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī ir pretrunā prasībai spēt valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem. Likuma izpildei nepieciešamais valsts valodas prasmju līmenis ir augstāks nekā tajā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanu līmeni.

Savukārt likumā ietvertā prasība, kas paredz personas pienākumu spēt prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, ir pretrunā citai šajā likumā ietvertajai prasībai rakstveidā apliecināt zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Likuma teksts nedod skaidrību par personas pienākumiem, apsaimniekojot lauksaimniecības zemi.

“Spēkā esošais regulējums neuzliek personai pienākumu lauksaimniecības zemi tikai un vienīgi izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā. Tāpēc nav pamata spēju prezentēt lauksaimniecības zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā izvirzīt kā nosacījumu, no kā būtu atkarīgas tiesības lauksaimniecības zemi iegūt īpašumā,” uzsver Raimonds Vējonis.

No likuma teksta netop skaidrs, uz kādiem pamatiem privātpersonām tiks liegtas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Likumā pašvaldības komisijām piešķirtā rīcības brīvība lemt par darījumu ar lauksaimniecības zemēm pieļaujamību ir ārkārtīga liela.

“Likuma regulējums nedrīkst būt tik neskaidrs, ka tas ne tikai apdraud tiesību normu precīzas piemērošanas iespējas, bet arī rada patvaļas un pat korupcijas riskus gadījumos, kad normas to neprecizitātes dēļ var tikt piemērotas ļaunprātīgi, vai kādu atsevišķu personu interesēs,” uzsver Valsts prezidents, uzskatot, ka likuma nepilnības ir tik būtiskas, ka tās būtu novēršamas pirms likuma izsludināšanas.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/