• Tweet

Ja neviens nebūs minējis neko – tad par budžetu. Un par to, ka bardaks ar nekustamajiem īpašumiem un par diviem objektiem stipri pārmaksāts.

Elizabetes ielas ēku Rīgā vēl nesen apsvēra nojaukt, lai pilsētas centrā taptu akustiskā koncertzāle. Tagad to plāno pārveidot par biroju valsts ierēdņiem. Šādai iecerei piekrīt arī arhitekti, kuri iepriekš aktīvi cīnījās, lai namu saglabātu pašreizējā izskatā.

Ideja par koncertzāli bijušās centrālkomitejas ēkas vietā parādījās pirms 3 gadiem. Valdība ideju atbalstīja, tomēr arhitekti nevēlējās pieļaut, ka padomju laika modernisma paraugu nojauc. Spiedienam piekāpās arī kultūras ministrs. Koncertzāle taps tur pat blakus esošajā Kongresu namā. Bet Elizabetes ielas nams jau divus gadus stāv tukšs un nes zaudējumus.

Valsts nekustamie īpašumi iecerējuši, ka zem viena jumta varētu strādāt valsts sektora darbinieki. Un to nodēvējuši par “Nākotnes biroju” .

“Par Elizabetes ielu 2 runājot, tas tagad ir ideju līmenī, bet tas, ko mēs vēlamies, atstāt pirmo stāvu pieejamu publikai, jo tur ir iespējamas gan izstāžu zāles, tādā veidā dotu pienesumu arī pilsētai un videi,” norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Šāds plāns top kopā ar Valsts kanceleju. Jo šobrīd nepiemērotos apstākļos strādājot kā valsts iestādēs, tā arī ministrijās. Esot svarīgi pārvākties no vecām dzīvokļu mājām Rīgas centrā, uz jauniem, moderniem ofisiem. Līdz tam gan jāgaida vēl vismaz 5 gadi. Pagaidām ēka stāv tukša. To aizliegts ekspluatēt, jo neatbilstot ugunsdrošības prasībām.

Elizabetes ielas nams ir tikai viens piemērs visai haotiskajā pieejā, kādā tiek pārvaldīti valstij piederošie nekustamie īpašumi. Liels skaits valsts iestāžu varētu pārcelties arī uz tagadējo zemkopības ministrijas ēku. Taču ēka Republikas laukumā 2 nepieder kapitālsabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”. To apsaimnieko cita organizācija.

Valsts kontrole jaunākajā revīzijā konstatējusi, ka kopumā valsts iestāžu nodrošināšana ar telpām nav koordinēta.

“Joprojām tā nekustamo īpašumu apsaimniekošana, pārvaldīšana valsts pusē ir ārkārtīgi decentralizēta un sadrumstalota. Tie principi, pēc kuriem īpašumi tiek apsaimniekoti, pārvaldīti, kā viņi tiek iznomāti, ir ļoti atšķirīgi,” skaidro Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Pārbaudot vairākus desmitus nomas līgumu, valsts kontroles auditori atklājuši, ka ne visiem īpašumiem ir pietiekami uzkrājumi remontdarbiem. Un tas var radīt lielākas izmaksas valsts budžetam nākotnē.

Ir arī pretēji gadījumi, kad no nomas maksas gūta iespaidīga peļņa.

Ēku kompleksu Čiekurkalnā izmanto iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija. Tam savulaik ņēma 68 miljonu eiro lielu kredītu. Valsts kontrole atklājusi, ka tas viņiem šobrīd dārgi maksā.

“Ir noteikta ārkārtīgi augsta nomas maksa. Proti, tur ir 11-12 eiro par kvadrātmetru. Un, kas ir interesanti, šeit nav nekādi ierobežojumi. Nomas maksa tiek noteikta ar pašu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” “iekšējo kārtību”,” norāda Irklis.

Par Čiekurkalna ēku kompleksu nomas maksu sedz Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra. Valsts kontrole secina, ka tā stipri pārmaksā. Tas saistīts ar aizņēmuma un procentu iekļaušanu nomas aprēķinā.

Procentu maksājumi iekļauti daudz augstāki nekā faktiski. Un pat 2020.gadā, kad noma nedaudz samazināta, Nodrošinājuma valsts aģentūra tik un tā samaksājusi vairāk nekā izmaksāja bankas kredīta likme, secina Valsts kontrole . Četros gados pārmaksāti 7 miljoni eiro.

“Mēs ļoti labi zinām, kādā stāvoklī ir daudzi iekšlietu sektora īpašumi, policijas iecirkņi nav savesti kārtībā. Policisti ir spiesti daudzviet strādāt nožēlojamos, darba videi nepiemērotos apstākļos, otrā pusē mēs redzam, ka iekšlietu resors ik gadu pārmaksā ievērojamas summas, nodrošinot lielāko peļņas daļu kapitālsabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”,” norāda Irklis.

Līdzīga situācija ir arī ar bēdīgi slaveno ēku Mežaparkā, kuras galvenais nomnieks ir Valsts ieņēmumu dienests. Laimdotas Straujumas valdības laikā valsts par 21 miljonu eiro atpirka daļas no Krievijas miljardierim Viktoram Vekselbergam pastarpināti piederošās firmas un kļuva par vienīgo ēkas īpašnieci. Pirkumu valdība sauca par izdevīgu, jo varēšot samazināt nomas maksu. Vienlaikus gan valstij bija jāpārņem ar Vekselbergu saistītās firmas 55 miljonu eiro lielais kredīts bankā.

Arī šajā gadījumā “Valsts nekustamie īpašumi” nomas maksā iekļāvuši bankas aizņēmuma un procentu komponenti. To auditori neuzskata par ekonomiski pamatotu.

“Tikai šie divi objekti veido 40% no visiem VNĪ ieņēmumiem. Tā ir lauvas tiesa. Šie ir galvenie objekti, kas nodrošina VNĪ peļņas radītājus. Tas ko mēs redzam Čiekurkalna līnijas gadījumā, vai Talejas ielas gadījumā, bremžu nav, limitu nav. Var faktiski gūt milzīgu rentabilitāti,” norāda Irklis.

“Mēs nepiekrītam šim te pārmetumam. Tiešām ir ierēķināta šī te (procentu) likme. Ja tobrīd tā likme bija zema, tad uz to brīdi. Ja tā revīzija tiktu veikta šodien, no 2023.gada uz priekšu, tad tas pārmetums būtu pretējs. Ka mēs neesam paņēmuši pietiekami daudz. Mums kā šī aizņēmuma ņēmējam ir jāveido uzkrājums, lai ilgtermiņā šo te izlīdzinātu.Uz nākotni noteikti vajadzētu būt vienotai kārtībai. Bet tas ir kaut kas vēsturiski mums pārņemts un mums ir jārīkojas kā gādīgam saimniekam un mums jārīkojas tā, lai neradītu zaudējumus ne valstij, ne uzņēmumam,” norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

“Valsts nekustamo īpašumu” pārstāvis arī vērsa uzmanību, ka privātajiem uzņēmējiem COVID laikā kapitālsabiedrība piemērojusi samazinātas nomas maksas un, ka šos kopumā nepilnus divus miljonus eiro , “Valsts nekustamie īpašumi” sedza no sava budžeta.

Gan Nodrošinājuma valsts aģentūra, gan VID atbildēja, ka vēl vērtē Valsts kontroles revīzijas ziņojumu un par turpmāku rīcību vēl lems.

Valsts kontrole vērš uzmanību arī uz “Valsts nekustamo īpašumu” pārvaldību- un konkrēti uz padomi. Trīs no četriem padomes locekļiem ir pagaidu pārstāvji, turklāt divi no tiem šos pienākumus pilda jau ceturto gadu. Likums pieļauj, ka uz pagaidu pārstāvi var iecelt līdz vienam gadam.

Valsts kontrolieris to sauc par tiesisko nihilismu, jo tas vājina sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. Turklāt visi padomes locekļi ieņem arī pilna laika darbu vadošos amatos ministrijās un valsts kapitālsabiedrībās.

Padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons ir vienlaikus arī aizsardzības ministrijas otrā persona. Viņa vietniece Ieva Braunfelde ir Finanšu ministrijas Administrācijas vadītāja. Jolanta Plūme kā valsts sekretāra vietniece atbild par budžeta jautājumiem šai pašā ministrijā. Savukārt Raitis Nešpors, kuru uzskata par vienīgo neatkarīgo padomes pārstāvi “Valsts nekustamajos īpašumos”, ir valdes loceklis valsts uzņēmumā “Pasažieru vilciens”.

Finanšu ministrijā uzsver, ka strādāšana padomē nav pilna laika darbs, un viņi to var apvienot. Pagaidu pārstāvju ilgstošo atrašanos padomē skaidro ar diviem neveiksmīgiem konkursiem.

Bija nepietiekams skaits pretendentu pieteikušies un mēs pagarinājām konkursu. Bet arī pēc konkursa pagarināšanas 2021.gadā pretendentu loks ir bijis tāds, kāds ir bijis. Un rezultātā bija izraudzīti divi pretendenti, un redzam, ka konkursa rezultātā tika iecelts tikai viens. Līdz ar to ir objektīvi iemesli, kas šo procesu paildzina. Šobrīd nav izsludināts konkurss. Jo mūsuprāt, ir svarīgi maksimāli kvalitatīvi pabeigt tos projektus, ko patlaban “VNĪ” īsteno,” norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Valdes darbības vērtējums 2021.gadā bijis zemāks kā iepriekš. Tomēr padome “Valsts nekustamo īpašumu ” valdes priekšsēdētājam Renāram Griškevičam ir atļāvusi apvienot amatu ar padomes priekšsēdētāja pienākumiem “Latvijas autoceļu uzturētājā”.

Foto: F64