Valdību rosinās noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām
Saeimas Ārlietu komisijas deputāti trešdien, 24.janvārī, pauda atbalstu sankciju noteikšanai Sergeja Magņitska (Sergei Magnitsky) lietā iesaistītajām personām. Komisija sagatavojusi Saeimas lēmumprojektu ar aicinājumu Ministru kabinetu rīkoties, lai liegtu Latvijas Republikas teritorijā ieceļot 49 Sergeja Magņitska lietā iesaistītām personām, iekļaujot tās Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš uzsver: “Šī lēmuma pieņemšana ir Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts goda lieta un katra parlamenta deputāta sirdsapziņas jautājums. Latvija, iekļaujot nevēlamo personu sarakstā cilvēkus, kas iesaistīti Sergeja Magņitska lietā, sekotu Amerikas Savienoto Valstu Kongresa, Igaunijas, Kanādas, Lietuvas, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu piemēram, kur jau pieņemti simboliski Sergeja Magņitska vārdā nosaukti tiesību akti, kas ļauj piemērot mērķētas sankcijas pret smagos cilvēktiesību pārkāpumos, korupcijā un citu veidu noziegumu veikšanā iesaistītām personām.”
Sergejs Magņitskis, advokāts, kurš atklāja, ka Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā, tika arestēts un 358 dienas turēts pirmstiesas aizturēšanas izolatorā, kur tika pakļauts spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai, kur viņam tika liegta medicīniskā aprūpe un kur viņš 2009.gada 16.novembrī mira, teikts lēmuma projektā.
Lēmuma projektā norādīts, ka Krievijas varas iestādes nav veikušas rūpīgu, neatkarīgu un objektīvu Sergeja Magņitska aizturēšanas, spīdzināšanas un nāves apstākļu izmeklēšanu. Līdz šim neviena atbildīgā persona nav notiesāta par šiem noziegumiem, bet piecas Sergeja Magņitska lietā iesaistītās amatpersonas saņēmušas valsts apbalvojumus un vairākas iesaistītās amatpersonas atbilstošajā periodā guvušas negaidītu materiālu labumu.
Tāpat lēmumprojektā uzsvērts, ka valstis, kas ratificējušas starptautiskos cilvēktiesību līgumus, ir apņēmušās pildīt tajos noteiktos pienākumus, un norādīts uz demokrātisku valstu morālo atbildību un pienākumu nepieļaut nesodāmību par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, korupciju un plaša mēroga finansiālas krāpšanas shēmām. Šo atbildību valstis var realizēt, pieņemt tiesību aktus, kuros paredzētas mērķētas sankcijas, proti, ieceļošanas aizliegumi un īpašumu un līdzekļu iesaldēšana, šādu noziegumu veicējiem.
Lēmuma projektā iekļauta atsauce uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju un Eiropas Parlamenta apstiprināto ieteikumu, kuros ietverts aicinājums dalībvalstīm piemērot mērķētas sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Lēmumprojektā arī pausts aicinājums Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu parlamentiem pieņemt tā sauktos Sergeja Magņitska tiesību aktus, lai tādējādi stiprinātu valstu kopējo tiesiskumu, taisnīgumu un atbildību.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk