• Tweet

Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šonedēļ turpinās spēkoties ap valsts 2013. gada budžeta projektu.

Vakar abas puses tikās Ministru kabineta komitejā un konstatēja, ka nespēj saskaņot vienošanos, kādu valdība varētu apstiprināt un uzrādīt Saeimai kā pamatojumu valsts budžeta projektam. Līdz nedēļas beigām pusēm tomēr jāsagatavo protokols par savu mēģinājumu vienoties, kurā uzskaitīti gan saskaņotie, gan nesaskaņotie naudas dalīšanas punkti. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis gatavojas rīt uzrunāt LPS domi un varbūt pārliecināt plašāku pašvaldību vadītāju loku par to, kam nepiekrīt viņu izraudzītie LPS vadītāji ar Andri Jaunsleini priekšgalā.

Valdības un pašvaldību sarunām tradicionālākā tēma attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalīšanu proporcijās 80:20 kā tagad vai 85:15 par labu pašvaldībām. Valdība tām sola 80% jeb 698,3 miljonus latu no šajā nodokļu veidā prognozētā 872,9 miljonu latu ievākuma, bet pašvaldības vēlētos 85% jeb 741,9 miljonus latu. Valdības pamatarguments ir tāds, ka nodokļa ievākums šogad aug un nākamgad augšot, tāpēc pašvaldības saņems vairāk naudas arī bez izmaiņām naudas sadalījumā.

Formāli valdība ir nodrošinājusi pašvaldībām milzīgu ieņēmumu pieaugumu, atļaujot mājokļa nodokļa likmi septiņkāršot no tagad gandrīz vispārējiem 0,2% no mājokļu kadastrālās vērtības (attiecas uz 96% no mājokļu skaita) līdz 1,5%. «Maksimālā NĪN likme būs 1,5%. Jebkurā gadījumā lēmuma pieņemšana par piemērojamajām NĪN likmēm ar nākamo gadu tiks nodota pašvaldībām (to pieprasījušas pašas pašvaldības), kas varēs pēc saviem ieskatiem NĪN likmi saglabāt, paaugstināt vai samazināt,» vakar Neatkarīgajai apstiprināja V. Dombrovska preses pārstāvis Mārtiņš Panke.

Pašam Valdim Dombrovskim sāpīgs ir jautājums par bērnudārzu pedagogu atalgojumu uz valsts rēķina, ko pašvaldības ne tikai prasa, bet Ministru prezidents bija neapdomīgi apsolījis. «Lai risinātu problēmas ar bērnudārzu nodrošinājumu, nākamgad no valsts budžeta plānots novirzīt 23 miljonus latu mērķdotācijām pirmsskolas pedagogu algām, – vakar pēc Demogrāfisko lietu padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis,» Neatkarīgā steidzās paziņot šā gada 5. aprīlī. Vēlāk atklājās, ka paziņojumu ir sniedzis tikai Demogrāfisko lietu padomes priekšsēdētājs Valdis Dombrovskis, kura bezatbildīgo rīcību pēc tam nosodīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vakar nezin kura V. Dombrovska pārstāvis M. Panke izskaidroja bērnudārzu finansēšanas atsaukšanu nevis ar V. Dombrovska personības dalīšanos, bet «padziļinātu analīzi», kas «parādīja, ka paradoksālā kārtā visproblemātiskākā situācija ir bagātākajās pašvaldībās – Rīgā un Rīgas apkārtnē». Atrunāšanās skan dīvaini, jo bez jebkādas analīzes zināma ir cilvēku pārcelšanās ja ne uzreiz no Latvijas uz ārzemēm, tad uz Rīgu un Pierīgu. Protams, mobilāki ir gados jauni cilvēki, kuriem pēc apmešanās Rīgā un Pierīgā mēdz rasties gan ienākumi, gan ģimenes un bērni. Tad M. Panke atbildi pārformulēja tā, ka «ka pašlaik nav mehānisma, lai valdība, šo mērķdotāciju piešķirot, nodrošinātos, ka nauda, kas atbrīvojas pašvaldībām, tiks novirzīta bērnudārzu rindu samazināšanai». Nezin kas traucējis valdībai šo mehānismu radīt pa to laiku, kamēr V. Dombrovskis solīja bērnudārzu finansēšanu.

Puses nav vienojušās par valsts dotāciju sabiedriskajam autotransportam. Valdība sola to palielināt par miljons latiem, bet pašvaldības norāda, ka faktiski tas būs samazinājums par diviem miljoniem, jo šogad taču valdība dotācijai pielika trīs miljonus. Šādas svārstības nav nebūtiskas attiecībā pret aptuveni 11 miljonus latu lielām dotācijām. Līdzīgs ir stāsts par valsts dotācijām pašvaldību ielu un ceļu uzturēšanai. Tajā gadījumā puses jau norunājušas, ka valsts vēlāk piemaksās vairāk vai mazāk atkarībā no tā, cik lielus izdevumus prasīs nākamā ziema. Šādā prakse tiek plaši lietota, lai segtu transporta, medicīnas u.c. nozaru faktiskos izdevumus. Transporta nozarei patiešām jārēķinās ar strauja degvielas cenu pieauguma iespēju.

Ir arī jautājumi, par kuriem pušu viedokļi saskan. Piemēram, valdība ļaus pašvaldībām aizņemties kopā 40 miljonus latu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu izpildei, un pašvaldības piekrīt, ka vairāk naudas tās arī nespētu apgūt. Sociālo mieru valdība vismaz īstermiņā cer nopirkt par 15,5 miljoniem, kas tiks iemaksāti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā bērnunamu u.c. pašvaldībām ļoti patīkamu naudas apgrozīšanas iestāžu vajadzībām. Tiks piemaksāts pašvaldībām ar mazākiem ienākumiem, lai tās spētu uzturēt vismaz pašas savu aparātu, kura darbinieki droši vien būs valdībai par to ļoti pateicīgi.

***

viedoklis

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs:

– Uz LPS domi sanāks visu 119 Latvijas pašvaldību vadītāji. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar saviem ministriem centīsies viņiem izskaidrot, kāpēc valdība ir sagatavojusi tādu budžeta projektu, kurā kopējais ieņēmumu un izdevumu pieaugums ir sajūtams tikai valdības pusē. LPS izveidotā sarunu grupa izdarīja visu, ko varēja, lai šo sadalījumu izlīdzinātu. Ceru, ka domes sēdē puses vienosies par kompromisiem, kurus šonedēļ izdosies iestrādāt budžeta projektā pirms tā iesniegšanas Saeimai.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis