Valdība vērtē veidus, kā samazināt ST un AST piedāvātos tarifu projektus
Ministru kabineta sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums par veidiem, kā samazināt sadales sistēmas operatora “Sadales tīkls” (ST) un pārvades sistēmas operatora “Augstsprieguma tīkls” (AST) pagājušā gada nogalē pieteiktos tarifus.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) priekšlikumi ļauj sākotnēji piedāvāto pieauguma lēcienu summāri samazināt uz pusi, rosinot operatoriem neņemt vērā jeb norakstīt daļu no iepriekšējo periodu zaudējumiem, kā arī piešķirt valsts atbalstu abiem uzņēmumiem ar mērķi ierobežot elektroenerģijas cenu straujo pieaugumu līdz 31. decembrim.
Tāpat KEM rosina pārskatīt tarifu struktūru ar mērķi īstenot līdzsvarotas tarifu izmaiņas dažādu lietotāju grupām, kas gan aicinās lietotājus izvēlēties sev nepieciešamo pieslēguma jaudu, gan stimulēs elektroenerģijas ražošanu un nodrošinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Latvijā. Šāda tarifu struktūra stimulēs efektīvu tīkla noslodzi, samazinās kopējās operatoru izmaksas un dos vairāk iespējas jauniem pieslēgumiem.
Nākošie soļi paredz atbilstošo normatīvo aktu izstrādi, lai varētu ieviest šos ārpuskārtas koriģējošos pasākumus – operatori varētu iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai atbilstoši precizētus tarifu projektus un AST un ST tarifi stātos spēkā vienlaicīgi no 1.jūlja. Šim procesam jābūt saskaņotam.
Augstās elektroenerģijas cenas, patēriņa izmaiņas un attiecīgi iepriekšējo gadu zaudējumi, saistāmi ar ārkārtējiem apstākļiem – COVID19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti, Krievijas iebrukums Ukrainā un tā ietekme uz energoresursu cenām. Šie ir ārkārtējie apstākļi, kas veido pamatu izvērtēt ārpuskārtas mehānismu nepieciešamību tarifu pieauguma ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai.
Jau ziņots, ka 2022. gada rudenī iesniegtajā AST pārvades tarifu projektā plānots palielināt vairāk kā divkārtīgi, savukārt “Sadales tīkls” tarifu projektā bija plānots palielināt par vidēji 75%.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk