Valdība vērtē veidus, kā samazināt ST un AST piedāvātos tarifu projektus

Ministru kabineta sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums par veidiem, kā samazināt sadales sistēmas operatora “Sadales tīkls” (ST) un pārvades sistēmas operatora “Augstsprieguma tīkls” (AST) pagājušā gada nogalē pieteiktos tarifus.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) priekšlikumi ļauj sākotnēji piedāvāto pieauguma lēcienu summāri samazināt uz pusi, rosinot operatoriem neņemt vērā jeb norakstīt daļu no iepriekšējo periodu zaudējumiem, kā arī piešķirt valsts atbalstu abiem uzņēmumiem ar mērķi ierobežot elektroenerģijas cenu straujo pieaugumu līdz 31. decembrim.
Tāpat KEM rosina pārskatīt tarifu struktūru ar mērķi īstenot līdzsvarotas tarifu izmaiņas dažādu lietotāju grupām, kas gan aicinās lietotājus izvēlēties sev nepieciešamo pieslēguma jaudu, gan stimulēs elektroenerģijas ražošanu un nodrošinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Latvijā. Šāda tarifu struktūra stimulēs efektīvu tīkla noslodzi, samazinās kopējās operatoru izmaksas un dos vairāk iespējas jauniem pieslēgumiem.
Nākošie soļi paredz atbilstošo normatīvo aktu izstrādi, lai varētu ieviest šos ārpuskārtas koriģējošos pasākumus – operatori varētu iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai atbilstoši precizētus tarifu projektus un AST un ST tarifi stātos spēkā vienlaicīgi no 1.jūlja. Šim procesam jābūt saskaņotam.
Augstās elektroenerģijas cenas, patēriņa izmaiņas un attiecīgi iepriekšējo gadu zaudējumi, saistāmi ar ārkārtējiem apstākļiem – COVID19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti, Krievijas iebrukums Ukrainā un tā ietekme uz energoresursu cenām. Šie ir ārkārtējie apstākļi, kas veido pamatu izvērtēt ārpuskārtas mehānismu nepieciešamību tarifu pieauguma ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai.
Jau ziņots, ka 2022. gada rudenī iesniegtajā AST pārvades tarifu projektā plānots palielināt vairāk kā divkārtīgi, savukārt “Sadales tīkls” tarifu projektā bija plānots palielināt par vidēji 75%.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk