• Tweet

Latvijas valdība ar Valdi Dombrovski priekšgalā dzīvo pilnīgā pārliecībā, ka ārzemēs nonākušie Latvijas iedzīvotāji jau pako čemodānus un gādā biļetes, lai atbrauktu un paliktu Latvijā.

«Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri atgriežas Latvijā pēc dzīves ārzemēs,» Neatkarīgajai skaidroja premjera preses pārstāvis Mārtiņš Panke. Tas tika teikts kā komentārs pirms neilga laika publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ka ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2011. gadā zaudējis 23 127 cilvēkus. Pērn uzskaitītas uz gadu vai ilgāku laiku ieceļojušas 7253, bet izceļojušas – 30 380 personas. Jautājums bija, kā tādā gadījumā vērtēt pašlaik vairāk nekā gadu ilgušo Demogrāfisko lietu padomes darbu premjera vadībā. Ar pagājušā gada 3. jūniju ir datēts V. Dombrovska uzsaukums pašam sev «nekavējoties uzsākt demogrāfisko jautājumu risināšanu». Uzsaukums tika pieskaņots padomes dibināšanai. Toreiz uz jautājumu, ko padome darīs, M. Panke atbildēja, ka pievērsīsies tam, lai no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi izbraukušie iedzīvotāji pārceltos atpakaļ uz Latviju.

Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde uzrādīja skaitļus, kuri pārliecinājuši V. Dombrovski par viņa valdības un Demogrāfisko lietu padomes (tās sastāvs būtībā sakrīt ar valdības sastāvu) labo darbu un sasniegumiem. Izrādās, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos dzīvesvietu Latvijā deklarējuši 1287 Latvijas pilsoņi un 47 nepilsoņi, kuru dzīvesvieta iepriekš Iedzīvotāju reģistrā bija norādīta ārzemēs. Patiešām, tas ir gandrīz divas reizes vairāk, salīdzinot ar visa pērnā gada garumā fiksētajiem 1436 atgriešanās gadījumiem. Ja tieši šā brīža tendences pārnes uz nākotni daudzu gadu garumā, tad drīz vien jāiestājas brīdim, kurā atbraucēju kļūst jūtami vairāk par aizbraucējiem.

Tas panākams, aprēķinos iekļaujot faktu, ka atbraucēju kļuvis vairāk tieši pēdējos mēnešos. Precīza atbraucēju sadalījuma pa mēnešiem gan nav, bet ir veikts starpaprēķins, ka pirmajos četros mēnešos atgriezušies 746 cilvēki (=182 cilvēki mēnesī), bet tālāk divos mēnešos – 541 cilvēks jeb 270 cilvēku mēnesī. Tad atliek pieļaut, ka atbraucēju dubultošanās dubultosies vēl dažas reizes un iedzīvotāju skaits Latvijā augs kā Indijā.

Pēc M. Pankes teiktā, premjers (fizikā un matemātikā izcili izglītota persona) tagad ar mierīgu sirdi pametot reemigrācijas veicināšanu un pievērsīšoties dzimstības veicināšanai, kas nozīmējot Igaunijas pozitīvās pieredzes studēšanu. Dažu pēdējo mēnešu migrācijas plūsmu zigzaga pārnešanu uz tālu nākotni ir skaitliski paveicis Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomikas attīstības un darba tirgus nodaļas eksperts Normunds Ozols. Tad iznākot, ka no 213 tūkstošiem izceļotāju, kas Latviju pametuši laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam, Latvijā līdz 2030. gadam atgriezīšoties 120 tūkstoši. Aprēķins skaitās veikts, ņemot vērā ne tikai emigrācijas apsīkumu, emigrantu vecuma struktūru un – galvenais – Latvijas ekonomikas attīstību, kas vismaz procentuālajā izteiksmē izceļ Latviju uz citu ES dalībvalstu fona.

Paredzējumi par 2030. gadu gan nenozīmē pozitīvu migrācijas bilanci jau šogad. Šogad vēl pārsvars būs emigrācijai, bet «daudz mazāks nekā pērn». Ar šādu formulējumu valdību uzmundrina Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš savus aprēķinus veido pēc izlidojušo un atlidojušo cilvēku skaita atšķirībām Rīgas lidostā.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis