• Tweet

Šajā akadēmiskajā gadā valsts augstskolās studiju maksa pamatstudijās bija no 534 latiem (nepilna laika studijās) līdz pat 4582 latiem (pilna laika studijas), bet privātajās augstskolās no 330 līdz 4200 latiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Vairākums aptaujāto augstskolu norāda, ka nākamajā studiju gadā tās plāno studiju maksu atstāt nemainīgu.

Grib no valsts vairāk

Piemēram, Latvijas Universitātes (LU) Senāts pieņēmis lēmumu nepaaugstināt studiju maksu studentiem, kas mācības augstskolā uzsāks 2013./2014. akadēmiskā gada rudens semestrī. «Latvijas Universitātē studē 16 720 studentu, no kuriem divas trešdaļas paši finansē savas studijas. Situācijā, kad tikai stabilizējas valsts ekonomiskie procesi, mums ir svarīgi radīt pieejamas augstākās izglītības iespējas. Universitāte, izprotot studējošo sarežģīto sociālo situāciju, spērusi soli pretī studentiem un maksu gan bakalaura, gan maģistra līmeņa studijām par mācībām nepaaugstinās. Šobrīd valsts piešķir tikai 85% no minimāli nepieciešamā finansējuma uz vienu budžeta vietu. Tādēļ studentiem un mācībspēkiem kopīgi būtu jāpanāk, lai valsts savas saistības pret studējošajiem pildītu pilnā apjomā,» pauž LU rektors Mārcis Auziņš. Studiju maksa LU studiju programmās pašlaik ir no 850 līdz 1800 latiem gadā, un tāda tā būs arī nākamgad.

Sarežģīta finansiālā situācija

Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārstāve Rasma Millere informē, ka mācību maksa 2013./2014. studiju gadā netiks mainīta. Piemēram, pilna laika studējošajiem pamatstudijās mācību maksas amplitūda ir no 800 līdz 1800 latiem gadā. Studiju maksa paliek nemainīga arī Daugavpils universitātē (tagad svārstās robežās no 620 līdz 780 latiem gadā), Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). «Lēmums ir balstīts uz tirgus analīzi par izglītības pieprasījumu un sabiedrības pirktspēju,» akcentē RSU sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Edijs Šauers, piebilstot, ka pamatstudijās studiju maksa vidēji ir 950 latu gadā. Līdzīgi apsvērumi ir arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA). «Ņemot vērā šodienas situāciju tirgū – studētgribētāju sarežģī

to finansiālo situāciju, RPIVA Senāts atbalstīja lēmuma projektu, ka 2013./2014. studiju gadā studiju maksa netiek mainīta,» teic RPIVA sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Ligita Āzena. RPIVA pavisam šobrīd ir vairāk nekā 600 budžeta vietu, no kurām 20–25% ir paredzētas pirmkursniekiem. Tiem, kas netiek budžeta grupā, studiju maksa pamatstudijās ir no 980 līdz 1110 latiem gadā.

Arī Vidzemes augstskola (ViA) studiju maksu atstās nemainīgu. Lai arī augstskola uzsver – reālās izmaksas rāda, ka studiju maksa būtu jāceļ, tomēr ekonomiskā situācija valstī neliecinot par ģimeņu budžeta situācijas īpašu uzlabošanos, tādēļ maksa netiek celta, lai saglabātu studiju pieejamību. ViA vadība cer, ka IZM pildīs solījumus, nākamā gada budžetā augstskolām atgriežot pirmskrīzes gadu finansējumu, tādējādi būs iespēja ne tikai necelt, bet, iespējams, arī samazināt studiju maksu turpmāk. Pašreiz un nākamgad studiju maksa pamatstudijās būs 1095 lati gadā, savukārt vairāk nekā 200 pirmkursniekiem (pamatstudijās) būs iespēja izglītoties par valsts līdzekļiem.

Maksa augs vienā programmā

Līdzīgi kā jau pieminētās augstākās izglītības iestādes, arī Banku augstskola nākamajā akadēmiskajā gadā maksu par studijām atstās nemainīgu, izņēmums gan ir jaunā bakalaura dubultdiploma studiju programma Finanses (angļu valodā), kas tiek īstenota sadarbībā ar Šveices Biznesa skolu. Tajā studiju maksa palielināsies. Studiju maksas palielinājums saistīts ar Šveices Biznesa skolas docētāju darba samaksas nodrošināšanu, skaidro augstskolā. Studiju maksa šajā programmā ir 2300 latu gadā, bet citās pamatstudiju programmās studiju maksa ir 1040 latu gadā (1. līmeņa studiju programmās) un 1300 latu gadā (bakalaura studiju programmās).

Savukārt Rēzeknes augstskolā pilna laika studiju programmās maksa ir no 650 līdz 900 latiem gadā, bet nepilna laika studijas gadā izmaksā no 630 līdz 800 latiem. Šāda maksa būs arī nākamajā akadēmiskajā gadā. Arī Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) uzsver, ka 2013./2014. akadēmiskajā gadā studiju maksu nepaaugstinās. Tiem, kas izglītības ceļu nolems uzsākt kādā no LKA bakalaura studiju apakšprogrammām un netiks budžeta grupā (60 vietas), jārēķinās, ka par studijām būs jāmaksā 1200 latu gadā, bet mācības LSPA pamatstudijās būs 950 latu gadā, pirmkursniekiem paredzētas arī 70–100 budžeta vietas.

Atbalsts vietējiem

Nākamajā akadēmiskajā gadā studiju maksa paliek tāda pati kā šogad arī Ventspils augstskolā (no 940 līdz 1290 latiem gadā). Tāpat tiek saglabāta atlaide jaunajiem studentiem – Kurzemes reģiona vidējo izglītības (un arī profesionālo vidējo) iestāžu absolventiem tiek piešķirta 150 latu atlaide 2013./2014. studiju gadam. Jaunajā mācību gadā pirmā kursa studentiem tiks piedāvātas arī 185 budžeta vietas bakalaura studiju programmās. Bet Latvijas Jūras akadēmijas studiju daļas vadītāja Inese Vaičikauska informē – lai arī studiju maksu nākamajam akadēmiskajam gadam parasti apstiprina Senātā jūnija beigās, augstskola neplāno maksas paaugstināšanu vai samazināšanu. Līdz ar to studiju programmās Jūras transports–kuģa vadīšana, Jūras transports–kuģa mehānika, Jūras transports–kuģa elektroautomātika studiju maksa būs 1900 latu, Ostu un kuģošanas vadība – 1550 latu gadā.

Lai augstākā izglītība būtu pieejama plašākam studētgribētāju lokam, arī Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) nākamajā studiju gadā maksu par studijām atstās nemainīgu. Šobrīd studiju maksa augstskolā svārstās no 360 latiem semestrī 1. līmeņa augstākās izglītības programmās līdz 580 latiem semestrī profesionālajās bakalaura studiju programmās. Tā kā netiek mainīts bāzes finansējuma apmērs, nākamajā akadēmiskajā gadā studiju maksa tiek atstāta nemainīga arī Liepājas universitātē. Šobrīd tur studiju maksa pilna laika pamatstudijās ir robežās no 840 līdz 1000 latiem.

Būs jāmaksā vairāk

Savukārt biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis uzsver: «Turība jau ilgāku laika periodu realizē pārdomātu cenu politiku, kas ir devusi iespēju visiem studijas uzsākušajiem studentiem nodrošināt nemainīgu studiju maksu visu studiju periodu, ja studiju process tiek sekmīgi realizēts. Līdzīgi kā citām augstskolām, Turības izdevumus veido kā maksājumi studiju procesa veikšanai un augstskolas attīstībai, tā arī dažādi saimnieciskie izdevumi. Pēdējā laikā virknei šo izdevumu (energoresursi, nekustamā īpašuma nodoklis) gan dažādu politisku lēmumu, gan tirgus situācijas dēļ ir tendence pieaugt. Tādēļ katrai augstskolai ir jāizšķiras, kā šo pieaugumu kompensēt – vai nu plānveidā palielinot studiju maksu un nodrošinot studiju procesam un attīstībai nepieciešamos resursus ilgtermiņā, vai arī kompensēt saimnieciskos izdevumus uz studiju realizēšanai paredzētā finansējuma rēķina, kas nākotnē varētu apdraudēt studiju procesa kvalitāti. Biznesa augstskolas Turība lēmums ir par labu studiju kvalitātei un attīstībai – lai arī neliels, bet tomēr studiju maksas palielinājums šajā situācijā nākamajā akadēmiskajā gadā ir nepieciešams.» Pašlaik studiju maksa ir robežās no 490 latiem līdz 1470 latiem gadā.

Paaugstināt studiju maksu plāno arī Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA). «Studiju maksa studentiem, kuri jau studē BSA, paliek nemainīga visā studiju perioda laikā. Bet studentiem no trešajām valstīm, kuri 2013/2014. mācību gadā stāsies BSA, maksa palielināsies par 100 līdz 200 eiro, jo darbs ar studentiem no trešajām valstīm prasa vairāk laika. Eiropas Savienības pastāvīgiem iedzīvotājiem un pilsoņiem, kuri uzsāks mācības pie mums, mācību maksa dažās programmās ir samazināta, dažās studiju programmās pieauga dažu desmitu latu robežās. Studentiem, kuri stājas BSA filiālēs, studiju maksa paliks nemainīga,» stāsta BSA pārstāve Inta Buka.

Avots: nra.lv /Līga Nestere