Vāc parakstus par brīvprātīgu 2.pensiju līmeni
Portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana iniciatīvai par brīvprātīgu 2.pensiju līmeni, kas būtu mantojams bez ierobežojumiem.
Iniciatīvu iesniedzis Kaspars Rumba. Viņš norāda, ka brīvprātīgais uzkrājums būtu mantojams bez ierobežojumiem, pretēji pašlaik pastāvošajai situācijai, kurā 1.pensiju līmeņu uzkrājumu mantot nevar, savukārt 2.pensiju līmeņa uzkrājumu var mantot tikai tad, ja cilvēka miršanas brīdī viņam ir nepilngadīgi bērni vai arī gadījumā, ja cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu un visu pensijas uzkrājumu uzticējis apdrošinātājiem.
“Vēlos mainīt to, ka cilvēki neuzskata 2.pensiju līmeņa uzkrājumu par savu naudu, nezin kas šos līdzekļus pārvalda, kā arī nezin cik liels kapitāls ir uzkrāts. Rezultātā nepastāv tieša saikne starp iemaksām pensiju 2.līmenī un cilvēku motivāciju strādāt un maksāt nodokļus. Tajā pašā laikā augstais darba spēka nodokļu slogs būtiski samazina Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēju, kā arī nostāda nevienlīdzīgā situācijā nodokļu maksātājus un nodokļu nemaksātājus. Padarot iemaksas par brīvprātīgām, katrās darba attiecībās varētu tikt panākta vienošanās par vai nu naudas izmaksu pie algas, jeb arī novirzīšanu brīvprātīgajam uzkrājumam,” norāda iniciatīvas autors.
Viņš uzsver, ka tā kā Latvijā jau šobrīd pastāv brīvprātīgs 3.pensiju līmenis, visracionālākais risinājums būtu normatīvajos aktos noteikt, ka valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēja daļa tiek samazināta par 2.pensiju līmenim novirzāmo summu (šobrīd 6%) un turpmākās iemaksas ir veicamas brīvprātīgi vienā vai vairākos 3.pensiju līmeņa plānos pēc pušu vienošanās. Vienlaikus piedāvāju noteikt pārejas periodu – padarīt iemaksas par brīvprātīgām pakāpeniski divu gadu laikā, kā arī noteikt, ka esošajās darba attiecībās darba devējs turpina veikt iemaksas 2.pensiju līmenī līdz 2020.gadam, ja puses nav vienojušās par starpības izmaksu naudā vai novirzīšanu 3.pensiju līmenī.
No piedāvātajām izmaiņām iegūs visa sabiedrība, norāda Rumba. Viņš uzsver, ka ņemot vērā to, ka lielai sabiedrības daļai nav līdzekļu, lai norēķinātos par pirmās nepieciešamības precēm, pat zālēm, katrs indivīds iegūs lielāku rīcības brīvību attiecībā uz pareizu prioritāšu noteikšanu. Par uzkrājumu veidošanu ir uzskatāma arī ātrāka hipotekāro kredītu nomaksa, kas atvieglos dzīvi vecumdienās, bet šobrīd ir apgrūtināta nodokļu sloga dēļ. Tāpat, veicot brīvprātīgas iemaksas, kuras ir iespējams pilnībā mantot, palielināsies sabiedrības ‘apzinātība’ un patstāvība attiecībā uz pensijas uzkrājumu. Iespēja mantot uzkrājumu, ļaus nodokļu maksātājiem justies drošākiem arī par savu tuvinieku likteni. Zemāks nodokļu slogs nozīmēs lielāku Latvijas konkurētspēju, jaunas darba vietas, lielākas algas un līdz ar to – arī lielāku pensiju 1.līmeņa uzkrājumu, no kā tiek finansētas nepieņemami zemās šā brīža veco cilvēku pensijas. Savukārt Valsts un pašvaldības iegūs papildus ienākumus, jo daļa naudas tiks iztērēta tautsaimniecībā cilvēku prioritārām vajadzībām. No lielākas ekonomiskās aktivitātes valsts iegūtu papildus budžetu PVN, akcīzes nodokļa un citu nodokļu veidā, kas vēl jo vairāk palielinās valstij pieejamo finansējumu Latvijas problēmu risināšanai pareizā secībā. Tāpat kā priekšrocība tiek minēta augstāka ekonomiskā aktivitāte un mazāks konkurences kropļojums aplokšņu algu veidā samazinās cilvēku emigrāciju, kas radīs papildus ienākumus ne tikai privātpersonām, bet arī nozīmēs vieglāku valsts infrastruktūras uzturēšanu.
Foto:ArtWithTammy/https://pixabay.com/en/users/ArtWithTammy-5385858/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk