• Tweet

Partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs neredz pamatu valdības optimismam par nākamā gada budžetu.

Kā šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Urbanovičs, vienīgais pozitīvais saistībā ar nākamā gada budžetu ir valdības optimisms, tomēr tam neesot nekāda pamata. “Turēsim īkšķus, lai optimisms piepildītos. Valdība uzskata, ka ekonomika augs par veseliem 3,5% no iekšzemes kopprodukta, kas ir šausmīgs optimisms, kam es personīgi neticu,” teica politiķis.

Viņš skaidroja, ka šobrīd uzņēmumi atstāj Latviju, jaunas investīcijas valstī neienāk, bet Eiropas piešprice nepalielināsies, bet drīz, visticamāk, beigsies, skaidroja Urbanovičs.

Viņš uzskata, ka investīcijas varētu palielināt valsts drošību, turklāt tām būtu jānāk arī no Krievijas, piebilstot, ka nekas tā netuvina, kā kopīgi plāni un ieceres ekonomikas jomā.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 20.oktobrī, sanāk uz ārkārtas sēdi, kurā deputāti lems par nākamā gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam un ar budžetu saistīto 57 likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās.

Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā ir 59 jautājumi.

Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā ir paredzēts, ka Latvijas izaugsme nostabilizēsies nedaudz zemākā līmenī un būs 3,4% gadā. Salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu 2016.–2019. gadam prognozes 2017. gadam palielinātas par 0,2 procentpunktiem, paredzot sekmīgāku Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomisko attīstību kā arī aktīvāku ES fondu apguvi ar turpmāku pieaugumu līdz 2019. gadam. Līdz ar ES fondu apguves pieaugumu nākamgad un vidējā termiņā paredzams stabils investīciju pieaugums. Reālās darba samaksas pieaugums būs tuvs produktivitātes pieaugumam, tādējādi ekonomikas izaugsmi turpmāk arvien vairāk noteiks produktivitātes pieaugums.

Kā jau tika minēts, budžeta deficīts 2017. gadā prognozēts 1,1% no IKP, savukārt 2018. un 2019.gadā attiecīgi 1,0% un 0,7% no IKP.

Tāpat valdība ir lēmusi 2017., 2018. un 2019. gadā veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP, kas ir noteikta atbilstoši identificētajiem fiskālajiem riskiem un ļaus sekmīgāk nodrošināt fiskālo rādītāju stabilitāti.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/