• Tweet

Šo svētdien, 28. oktobrī, no plkst.12.00 Brīvdabas muzejā notiks galda karalim kartupelim veltīs pasākums Tupeņu godi. Pēc Tupeņu godiem, sākot no plkst.18.00, Hernhūtiešu saiešanas namā aicināsim uz Veļu vakaru kopā ar folkloras kopu „Grodi”.

Latvijas teritorijā kartupelis ticis ievests Hercoga Jēkaba laikā 17. gadsimta 70. gados, bet savu vietu uz Latvijas iedzīvotāju galda iekarojis tikai 19. gadsimtā. Līdz tam Latvijas teritorijā dzīvojošie galvenokārt pārtikā izmantoja graudaugus, pupas, zirņus, rāceņus. Kartupeļu audzēšanai attīstoties, latviešu zemniekiem vairs nebija jāuztraucas par pārtikas trūkumu ziemā un pavasarī, kad strauji bija sarukuši graudaugu un līdzīgu produktu krājumi. Ar laiku kartupelis Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, kļuva par uzturā visbiežāk lietoto produktu. Ne velti kartupeli sauc par otro maizi.

Pasākuma pirmajā daļā no plkst.12.00 līdz 16.00, tupeņus godājot, aicināsim baudīt gan ierastus, gan neparastus kartupeļu ēdienus Priedes krogā.

Izstāžu zālē būs skatāma kartupeļu šķirņu izstāde, un notiks to degustācija. Turpat varēs vērot kartupeļu cietes iegūšanas procesu un nobaudīt pārtikas produktus, kuru gatavošanā tā tiek izmantota. Kartupeļu sniegtās iespējas varēs izmēģināt arī radošajā darbnīcā bērniem, kur, izmantojot kartupeļus, tiks darināti zīmējumi.

Izturību, spēku un veiklību ikviens varēs pārbaudīt “Ādažu čipsu” kartupeļu atrakcijās. Visizturīgākajiem un precīzākajiem gardas balvas garantētas!

Kurzemes sētā vienmēr atraktīvā Aldoņa Baldiņa vadībā spēlēsim senās koka spēles lieliem un maziem, bet Kurzemes zvejniekciemā tiks demonstrēts zedeņu žoga tapšanas process.

Priedes kroga galā vietējo pārtikas ražotāju tirdziņš un kartupeļu zupas baudīšana. Par muzikālu pauzi gadās folkloras kopa „Kokle”.

Pasākuma otrajā daļā aicinām pieminēt un godināt savus priekštečus. No pkst.18.00 Veļu vakars folkloras kopas „Grodi” vadībā. Aicinām ņemt līdzi cienastu veļiem!

Kad naktis kļūst garākas par dienām, lauku darbi ir padarīti un pār zemi bieži nolaižas migla, klāt ir Veļu laiks, dažādos Latvijas novados saukts arī par garu dienām, ķauķu laiku, Dievainēm, dvēseļu dienām, tēvu dienām, paminkām, iļģu laiku un vēl citādi. Daudzviet tas turpinājies no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, citur īsāku laiku, citur – ilgāku. Arī pašiem veļiem, aizgājušo senču dvēselēm, ir daudz vārdu: velēnieši, gari, gariņi, dieviņi, iļģi, ķauķi, paurīši, urguči, vecajie, ēni, māžekļi.

Pēc tautas nostāstiem Priekš veļu vakara to dienu visi mājas ļaudis taisījās uz veļu saņemšanu: sievietes vārīja gardus ēdienus, sevišķi biezu putru, vīrieši sataisīja rijā garus galdus, kaktos saslēja meijas jeb izpušķoja veļu nodomāto mitekli ar citiem zaļumiem. Puiši taisīja vairāk durkņus, kur vakarā varētu skalus kārt un veļiem būtu gaišāka ēšana. Vakaram metoties, garie galdi tika piekrauti ar visādiem ēdieniem un tad logus un durvis attaisījuši vaļā, lai veļiem būtu vieglāka ienākšana.