Top pirmā pludmale neredzīgajiem
Latvija, kura var tikai lepoties ar savu garo krasta līniju un neskaitāmajiem ezeriem, šobrīd ir vieta tikai vienai neredzīgo pludmalei. Tā atrodas Liepājā. Sākoties vasaras sezonai, sabiedriskā organizācija “Es redzu” sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi ir uzsākusi projektu par otras pludmales neredzīgajiem labiekārtošanu. Tās atrašanās vieta ir paredzēta Kauguros un tiks atklāta publikai šī gada 18. maijā.
“Ideja radās tāpēc, ka [neredzīgie] cilvēki ir jāizdabū no četrām sienām”, skaidro organizācijas “Es Redzu” vadītāja un “Baltijas Arhitektūras centra” prezidente Aivija Bārda. Idejas autore ir Laima Grobiņa, Jūrmalas Labklājības pārvaldes vadītāja. Nav noslēpums, ka pasaulē šādi projekti jau ir realizēti un daudz kur pludmales ir labiekārtotas. “Lai nebūtu ritenis jārada no jauna, tika izveidota darba grupa, kas devās uz Liepāju apskatīties kāda ir viņu pieredze šajā jomā. Mūsu doma bija paņemt labās idejas tur, kur jau tās ir realizētas”, skaidro Dzintra Homka, Jūrmalas sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja.
Labā ziņa ir tāda, ka pludmale nav vien priekšvēlēšanu kampaņu tukša runa, bet gan realitāte. Ir sperti konkrēti soļi – jau ir izdalīta nauda nepieciešamā inventāra iepirkšanai. 1300 lati ir paredzēti divu tandēma riteņu iegādei, bumbām, kas ir aprīkotas ar pīkstošu ierīci, šaham un citām aktivitātēm, “lai cilvēkiem būtu ar ko nodarboties”. Pludmale būs aprīkota ar pīkstošām bojām jūrā, un neredzīgajiem tiks iedalītas aproces, kuras spēs noteikt cilvēka atrašanās vietu no krasta. Bojas, kuras paredzēts uzstādīt Jūrmalā tiks ražotas sadarbībā ar Rīgas Tehnisko Universitāti, samazinot izmaksas par pasūtījumu vismaz trīs reizes. “Tas ir brīnišķīgi ka ir iespēja iesaistīt mūsu cilvēkus, mūsu studentus”, saka Aivija.
Par drošību uz vietas gādās policija un glābēji. Šajā ziņā Kauguri izrādījās piemērotākā vieta projektam, jo tur atrodas Neredzīgo biedrība, kā arī glābšanas stacija un glābēji. Vietas jau ir daļēji labiekārtota, un tualetes ir aprīkotas neredzīgo vajadzībām.
Nevalstiskā organizācija “Es Redzu” jau iepriekš ir veiksmīgi sadarbojusies ar Jūrmalas domi, kad 28.februārī tās telpās tika atklāta neredzīgā Oļega Kolpasčikova (Krievijas neredzīgo asociācijas “Baltais Spieķis” vadītāja) foto izstāde, “Gaismas pieskāriens”. Izstādes ietvaros dome iepazinās ar problēmām, kādas pilsētai būtu jārisina saistībā ar neredzīgajiem. Tur arī izskanēja vēlme par vides labiekārtošanu, piemērošanu neredzīgajiem, “lai cilvēki varētu komfortabli justies un pārvietoties Jūrmalā” norāda Aivija Bārda. Politiski šis process ir ‘izgājis cauri’, tagad vien atliek tehniskā daļa.
Kauguru neredzīgo pludmale tiks atklāta 18.maijā, paraolimpiskajā dienā. Pasākumā iesaistīsies arī neredzīgo sporta savienība. Par dalību jau interesējušas universitātes un skolas. Tad notiks arī sporta spēles neredzīgajiem, lai saprastu kādas ir viņu emocijas, kā tiek lietota tehnika utt.
Pludmales izveidei tiks pieaicināti arhitektūras studenti no Latvijas universitātēm, kuri savas idejas prezentēs konkursa ietvaros. Piedalīsies arī eksperti no neredzīgo asociācijām no Francijas, Krievijas un no Latvijas. Arī jauniešiem tas solās būt interesants projekts, jo kā Aivija Bārda atzīst, “viens ir mācīties teoriju, otrs ir to pielietot praksē”. Konkurss notiks starptautiskās sesijas ietvaros, kurā tiks risināti redzes invalīdu integrācijas sabiedrībā jautājumi. To no šī gada 3. Līdz 12.maijam, organizē “Es redzu” ar Eiropas savienības programmas “Jaunatne darbībā” atbalstu.
Jūrmala ir Latvijā vienīgā pilsēta, kam Pasaules Veselības organizācija ir piešķīrusi Veselīgas pilsētas statusu. Pirmo reizi to piešķīra 2005.gadā. Laima Grobiņa un Dzintra Homka no Jūrmalas domes ir ārstes pēc profesijas un aktīvi iesaistās lai noturētu Veselīgas pilsētas statusu, kas jāatjauno ik pieciem gadiem. Pilsētas mērķis ir pēc iespējas vairāk cilvēkus iesaistīt aktīvā dzīves veidā, tajā skaitās cilvēkus ar invaliditāti. Uzturēšanās un atpūta neredzīgo pludmalē būs iespējama un brīva ikvienam.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk