Tiesībsarga paziņojums minimālās algas saņēmējiem
Tiesībsargs vēlas uzrunāt visus minimālās algas, it īpaši aplokšņu algu saņēmējus, un aicina apzināties, ka valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek maksātas no šāda minimuma, rada tiem potenciālu nabadzības risku nākotnē. Latvijā izveidotā sociālās apdrošināšanas sistēma pamatā tiek balstīta uz individuāli veiktām iemaksām. Minētais nozīmē, ka darbnespējas, invaliditātes, bezdarba, kā arī vecuma iestāšanas gadījumā, šie cilvēki no valsts saņems minimālu sociālo atbalstu, kas nenodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi. Līdz ar to šie cilvēki nākotnē būs atkarīgi no pašvaldības un tuvinieku atbalsta.
Satraukumu rada tas, ka 11% no visiem jaunpiešķirto vecuma pensiju saņēmējiem saņem tikai garantēto minimālo vecuma pensiju (70 līdz 109 eiro atkarībā no apdrošināšanas stāža). Tās ir sekas tam, ka daļa cilvēku sociālās iemaksas veic no minimālās algas vai mazākas summas. Apmēram 36% darba ņēmēju un pašnodarbināto iemaksas veic no summas, kas mazāka par minimālo algu.
Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Latvijas Republikas Satversme garantē ikvienam tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu jeb taisnīgu atlīdzību par padarīto.
Tiesībsargs aicina iedzīvotājus būt aktīviem savu tiesību aizsardzībā un prasīt savam darba devējam taisnīgu atlīdzību par padarīto, kā arī pilnīgu valstī noteikto nodokļu nomaksu no nopelnītā. Iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka, samierinoties ar aplokšņu algu, iedzīvotāji šobrīd apzog savus vecākus, jo pie mazāka sociālā budžeta ieņēmuma, nav iespējams palielināt vecuma pensijas šodienas pensionāriem, kā arī apzog paši sevi nākotnē, jo minimālas sociālās iemaksas nākotnē garantē minimālu pensiju.
Vienlaikus tiesībsargs izprot, ka katram darbiniekam individuāli izvirzot šādu prasību savam darba devējam, ir nepieciešama drosme un pārliecība par sevi. Visticamāk, tas nebūs efektīvi un nesasniegs vēlamo rezultātu. Tādēļ tiesībsargs aicina iedzīvotājus savu interešu aizstāvībai izmantot Satversmē garantēto brīvību un aktīvāk apvienoties arodbiedrībās. Attīstītās rietumu valstu demokrātijās, piemēram, Francijā, Vācijā, tieši arodbiedrības ir tās, kas pieprasa darba devējiem maksāt atbilstošu atalgojumu par padarīto. Tādēļ, savu interešu vārdā, – esiet aktīvi, izmantojiet arodbiedrību spēku un prasiet no darba devēja taisnīgu atlīdzību par padarīto!
Foto:geralt/https://pixabay.com/en/users/geralt-9301/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk