• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
19/03/2019, Kategorija: Politika
Autors: Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats

Lai gan aizstāvība t.s. Lemberga prāvā lūdza dot četrus mēnešus sagatavoties debatēm, Rīgas apgabaltiesa atvēlēja vien deviņas dienas.

Četriem prokuroriem tiesa t.s. Lemberga prāvā ļāva gatavoties debatēm divus mēnešus. Turklāt prokuroriem šo gatavošanās laiku piešķīra, pat neprasot procesa dalībnieku viedokļus – diskusija par to vienkārši netika pieļauta, raksta NRA.lv.

Turpretī tiesa neko neiebilda, kad prokurors Juris Juriss visai skarbi izteicās par advokātes Irinas Kaukes lūgumu ļaut viņai pienācīgi sagatavoties debatēm.

Kas ļauts prokuroriem

Pagājušajā ceturtdienā I. Kauke, balstoties uz Kriminālprocesa likuma

504. pantu («Ja procesa dalībniekam nepieciešams laiks, lai sagatavotos tiesas debatēm, tiesa pieņem lēmumu par šā laika ilgumu un ieraksta to tiesas sēžu protokolā»),

pieteica lūgumu ļaut četrus mēnešu aizstāvībai sagatavoties tiesu debatēm. Viņa atgādināja, ka 2017. gada 28. novembrī prokurore Ilga Paegle lūdza tiesu dot divus mēnešus ilgu laiku prokuroriem sagatavoties debatēm. Prokurore savu lūgumu pamatoja ar krimināllietas lielo apjomu un lielo liecinieku skaitu. «Tiesa bez ierunām, pat neprasot viedokli pārējiem procesa dalībniekiem, pieprasīto laiku prokuroriem deva. Tātad, lai īstenotu procesa dalībnieku procesuālo tiesību līdzvērtības principu, aizstāvībai uz tādiem pašiem motīviem pienākas tāds pats laiks,» argumentēja advokāte.

Tāpat viņa teica, ka iepriekš minētais nav vienīgais lūguma pamatojums. I. Kauke vērsa tiesas uzmanību, ka krimināllietas apjoms būtiski palielinājies tieši īpaši garās prokuroru debašu runas dēļ. Prokurori debašu runu ar pārtraukumiem lasīja vairāk nekā gadu – no 2018. gada 6. februāra līdz 2019. gada 7. martam. «Prokurora debašu runai ir ārkārtīgi liels apjoms, tādēļ grūti saprast prokurora secinājumu pamatotību katras apsūdzības epizodes sadaļā. Runa nav caurskatāma,» teica I. Kauke. Advokāte uzsvēra, ka no 2018. gada 28. augusta prokurori debašu runā speciāli pārstājuši atsaukties uz laiku, kad tiesā tika nopratināts katrs liecinieks, uz kura liecību pamata prokurors izdara konkrētu secinājumu. Šādu gadījumu skaits esot bijis 4843. «Par cik ir konstatēti gadījumi, kad prokurora secinājumi neatbilst liecībām, balstoties uz kurām, secinājums tiek izdarīts, lai pienācīgi sagatavotos debatēm, mums jāpārbauda liecinieku liecības tiesā,» teica I. Kauke.

Tāpat «no 2018. gada augusta prokurori savā runā, lai apgrūtinātu aizstāvībai sagatavošanu debatēm, speciāli pārstāja atsaukties uz konkrētu dokumentu, kurš tika uzrādīts lieciniekam un par ko liecinieks tika pratināts, – tādi gadījumi ir 338», teica advokāte.

Prokurors kaunina advokātus

Tiesnesis Boriss Geimans, noskaidrojis advokāta, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga viedokli, ka arī viņam nepieciešams laiks sagatavoties debatēm, secināja: «Tad mēs varam rezumēt, ka jūs neesat gatavi.»

«Jā. Četras dienas pavadot zālē un vēl debašu runu sagatavot – nu, tā ir, kā ir! Jā,» precizēja J. Rozenbergs. Viņš aicināja tiesu atrisināt arī citu problēmu – vairāku dienu prokuroru debašu runas vai to fragmenti iztrūkst protokolā – un lūdza iespējas tās saņemt.

Savu kolēģu teiktajam pievienojās arī advokāts Oskars Rode.

Prokurors Juris Juriss advokātu lūgumam nepiekrita. «Es pēdējā laikā kaut kā uz statistiku esmu kritis,» teica prokurors. Turpinājumā viņš sāka kaunināt advokātus par uzdrošināšanos lūgt laiku sagatavoties, jo debatēm viņi varējuši gatavoties laikā, kad prokurori lasījuši savu runu. J. Juriss saskaitījis, ka prokurori savu runu lasījuši 84 darba dienas, bet bez tām vēl bijušas 189 darba dienas. «Kā sabiedrība vispār var saprast kaut ko tādu, kādā veidā notiek kriminālprocesa efektīva izskatīšana, ja cilvēks 189 darba dienās nevar sagatavot savus pienākumus. Mums tas nav skaidrs. Un nav arī skaidra argumentācija par to, kad prokuroru debates ir tās analizējamās debates.» «Pierādījumu analīze ir pamats debatēm! Un to jau nu zvērinātam advokātam Rozenbergam kā padomes kolēģijas priekšsēdētājam vajadzētu zināt,» teica J. Juriss.

Debates nav monologs

Pie vārda mēģināja tikt arī Aivars Lembergs. Šoreiz viņam tas uz īsu mirkli izdevās.

Geimans: «Nu, jūsu advokāts jau pamatoja savu lūgumu.»

Lembergs: «Bet es esmu apsūdzētais šajā procesā! Atbilstoši Kriminālprocesa likumam man ir tiesības izteikties par…»

Geimans: «Labi! Tikai ļoti īsi! Tikai ļoti īsi, lūdzu!»

Lembergs: «Jā! Tātad es gribu vērst tiesas uzmanību, ka ir runa par tiesu debatēm, nevis par tiesu monologu. Monologs un debates ir dažādas lietas. Debates, tas nozīmē, ka viena puse izsakās un otra puse izsakās. Izsakās, protams, gan par to, ko viena puse runā, gan arī par citiem jautājumiem, kas attiecas uz lietu. Prokurors runā tagad par monologu! Monologs – tās nav debates, tas ir pirmkārt! Otrkārt, 7. martā beidzās prokuroru tiesu debates – mēs tikai šodien (14. martā) saņemsim atšifrētu ierakstu, līdz ar to uzskatīt, ka mums nav tiesību iepazīties ar prokuroru debatēs pausto, tajā skaitā iepazīties ar sešām vietām, kuras vispār nav ierakstītas – vai tur ir stunda, vai divas, vai trīs, mēs precīzi pateikt nevaram, bet mums ir tiesības iepazīties ar prokuroru runu, tāpat kā mums ir tiesības iepazīties ar…»

Geimans: «Apsūdzētais, jūs atkārtojat jūsu aizstāves argumentus! Jūs to varēsiet.»

Lembergs: «Lūdzu dot maniem aizstāvjiem laiku sagatavoties. Tā ir demagoģija, ko runāja prokurors Juriss, tā vienkārši dara kaunu prokuratūrai! Viņš izlasa to visu…»

Geimans: «Tā, jūs uzturat jūsu aizstāves lūgumu! Paldies!»

Atbalstot prokuroru viedokli

Tiesnesis B. Geimans, kā ierasts, atbalstot J. Jurisa viedokli, paziņoja savu lēmumu: «Tiesu kolēģija uzskata pieprasīto termiņu par nesamērīgi lielu, jo apsūdzētā aizstāvjiem bija pietiekami liels laiks, lai sagatavotos tiesu debatēm. Proti, vēl 2017. gada 28. novembrī tiesu kolēģija apmierināja valsts apsūdzības uzturētāja lūgumu dot viņiem divus mēnešus sagatavoties debatēm, nu, šo laiku šim mērķim vajadzēja izmantot arī apsūdzēto aizstāvjiem. Taču, ņemot vērā to, ka prokuroru debašu runas apjoms, tajā skaitā daļas par sodiem un arestēto mantu, bija ļoti liels, tiesu kolēģija uzskata par iespēju, pēc advokāta Gruduļa debašu runas pabeigšanas, izdarīt tiesas sēdē pārtraukumu līdz 2019. gada 1. aprīlim.»

Foto: F64

1,089 skatījumi




Video

Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas

13/06/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei

12/06/2025

Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...

Lasīt tālāk
Video

Bukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru

12/06/2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti

09/06/2025

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...

Lasīt tālāk
Video

Siliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā

06/06/2025

Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs

05/06/2025

Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu

22/05/2025

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē

14/05/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...

Lasīt tālāk
Video

Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima

17/04/2025

Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Otro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam

16/04/2025

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...

Lasīt tālāk