“Tā ir ceļamaize jaunajai valdībai!” Pārskatot ministriju budžetus, atrasti 50 miljoni eiro
Pārskatot ministriju budžeta izdevumus, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi nedaudz vairāk nekā 50 miljonus eiro pārpalikumu, par kuru izlietojumu lems jaunā valdība. Tā šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina aizejošās valdības finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Finanšu ministrija (FM), apkopojot informāciju par visu ministriju budžetiem, konstatējusi nedaudz vairāk nekā 50 miljonus eiro pārpalikumu. “Tā ir ceļamaize jaunajai valdībai, ko mēs esam sagatavojuši,” piebilda ministre.
Jaunajai valdībai būs jālemj, vai šo finansējumu ministrijās tērēs kādu jaunu pasākumu īstenošanai, vai arī novirzīs kopējā budžetā jaunu politiku finansēšanai.
Tāpat finanšu ministrija sagatavojusi 2019.gada pagaidu budžeta plānu, kuru jau nākamnedēļ plānots skatīt valdībā un nosūtīt vērtēšanai Eiropas Komisijā. Ieņēmumi nākamā gada valsts budžetā plānoti 9,18 miljardi eiro, bet izdevumi – 9,2 miljardi eiro.
“Tas nozīmē, ka arī budžeta deficīts var būt mazāks, nekā bija iepriekš plānots – 0,9% vietā 0,7% ar visu veselības aprūpes reformai nepieciešamo budžeta atkāpi, kas ir 0,5% apmērā,” teica ministre.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk