• Tweet

Pavasaris atklāj, kā suņu īpašnieki ievēro Ministru kabineta noteikumus par dzīvnieku labturības prasībām. Tie jau vairākus gadus paredz apdzīvotās vietās savākt savu dzīvnieku ekskrementus.

Pašvaldībās suņu saimniekiem par šo pienākumu atgādina lielākoties ar piktogrammām, vienlaikus atzīstot, ka ir grūti pieķert un sodīt neapzinīgus cilvēkus. Nelīdz pat speciālas urnas un maisiņi ekskrementu savākšanai.

Piemēram, Ventspilī pašvaldības sagādātie maisiņi no urnām ir pazuduši nebijušos apmēros. Arī Ogrē sūkstās, ka dabas parkā Zilie kalni suņu saimnieku izglītošanai izvietotas specializētas urnas un informatīvas zīmes, bet tik un tā tagad redzams, ka diži daudz savākts nav. Pastaigu mīļotāji soļo pa dabas parku un spļaudās par netīrību.

Jāatgādina, ka Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts dzīvnieka īpašnieka pienākums savākt sava mīluļa ekskrementus. Noteikumos arī sacīts – ja īpašnieks vai dzīvnieka turētājs neievēro šos noteikumus, viņš tiek saukts pie administratīvās atbildības. Maksimālais sods fiziskām personām par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu var būt pat 250 latu. Jāprecizē, ka precīzas statistikas par, atvainojiet, publiskās vietās kakājošo suņu saimnieku sodīšanu nav, jo visi šo normatīvo aktu pārkāpumi tiek samesti vienā katlā. Piemēram, Rīgā par mājdzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem 2012. gadā sastādīti 247 protokoli, bet par dzīvnieku nodarītajiem miesas bojājumiem – 27 protokoli.

Policijā atzīst, ka ir grūti pierādīt, kura suņa saimnieks nesavāc mēslus. Rīgas centrā suņu saimnieki ir apzinīgāki, jo policisti tur patrulē biežāk, bet mikrorajonu pagalmos viņi ir iegriežas reti vai nekad. Arī daudzi suņu saimnieki nav lasījuši ne Ministru kabineta, ne savas pašvaldības saistošos noteikumus un par to, ka mēsli aiz sava dzīvnieka jāsavāc un pat izmēros neliels suns jāved saitē. Ne velti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā informē, ka pērn palīdzība sniegta 857 bērniem, kuri cietuši no dzīvnieku kodumiem un skrāpējumiem. Turklāt šādu traumu skaits pieaug. Lielā daļā traumu vainojami pašu mājdzīvnieki, bet daudzos gadījumos bērni cieš no nepieskatītiem dzīvniekiem uz ielas vai pagalmos.

Pašvaldības cenšas suņu saimniekus audzināt ar labiem piemēriem, bet ne ar bargiem sodiem. Šogad Lielās talkas laikā Jelgavā vairāku daudzdzīvokļu māju pagalmos bija plānots uzstādīt atkritumu tvertnes suņu ekskrementu savākšanai. Pagaidām tādi konteineri būs visproblemātiskākajos pagalmos, vēlāk, iespējams, arī citviet. Arī Rīgā vairākos mikrorajonos jau ir speciālas atkritumu urnas, kaut gan mēģinājumi radināt suņu saimniekus pie kārtības arī izgāzušies. Pirms dažiem gadiem Maskavas forštatē, Klusā dārza apkaimē, pašvaldība sadarbībā ar uzņēmējiem izvietoja speciālus maisiņus suņu atkritumu savākšanai, bet tos izplēsa un izmētāja. Līdzīgi notika Ventspilī, kur pērn uzstādīja suņu ekskrementu savākšanas urnas, bet tās vajadzēja pārveidot, lai varētu ievietot parastos plastmasas maisiņus, jo speciālos maisiņus nez kāpēc cilvēki izrāva.

Neapzinīgi suņu saimnieki nav tikai Latvijas problēma, bet citās valstīs ar to cīnās itin radikālām metodēm. Piemēram, pirms četriem gadiem Taivānā iedzīvotājus pat atalgoja par suņu izkārnījumu savākšanu. Suņu kaku savācēji varēja iegūt dāvanu čeku pusotra lata vērtībā. Nīderlandē Kristīgo demokrātu alianse vietējai pašvaldībai iesniegusi priekšlikumu izveidot suņu DNS kodu banku, lai varētu analizēt publiskās vietās atstātos suņu izkārnījumus un dzīvnieka īpašnieku saukt pie administratīvās atbildības. Sods par apkārtējās vides piesārņošanu gan būtu mazāks nekā maksimālais administratīvais sods par šādu pārkāpumu Latvijā – 150 eiro. Tiesa, Nīderlandē suņu saimnieki informāciju DNS kodu bankā varētu iesniegt brīvprātīgi un saņemt pašvaldības nodevas atlaidi. Amsterdamā suņa saimniekam esot jāmaksā apmēram 130 eiro liela suņa nodeva gadā. Nodevas tiek izlietotas speciālu suņu tualešu ierīkošanai sabiedriskajos parkos vai zaļajās zonās un klaiņojošo dzīvnieku aprūpei un patversmēm. Nīderlandieši gan ideju par suņu DNS kodu banku lielākoties uztver kā šogad izskanējušu pirmā aprīļa joku.

***

UZZIŅAI

• Mājdzīvnieka īpašniekam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava dzīvnieka ekskrementus.

• Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.

• Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suni ved pavadā jebkurā diennakts laikā.

• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana noteikts, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – no desmit līdz 500 latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 1000 latiem.

Avots: Ministru kabineta noteikumi nr. 266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai

Avots: nra.lv /Antra Gabre