Straujuma: izglītībai un zinātnei ir jābūt 2019.gada valsts budžeta prioritātēm

“Latvijas konkurētspēju pasaulē varam balstīt tikai izglītībā, zinātnē un inovācijās. Šīm jomām ir jābūt 2019.gada valsts budžeta prioritātēm,” uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. Komisija 6.decembra sēdē diskutēja par inovāciju ekosistēmu Latvijā un vienojās par strukturālu reformu nepieciešamību šajā jomā.
Ilgtspējīgas attīstības komisija sadarbībā ar jomas profesionāļiem plāno līdz pavasarim sagatavot koncepciju vienotas inovāciju platformas izveidei, kas nodrošinātu kvalitatīvu sadarbību starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Komisijas deputāti un pārējie diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka platforma darbosies veiksmīgi, ja par tās izveidi vienisprātis būs gan politiķi, gan zinātnieki, gan uzņēmēji.
Komisijas sēdē Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka, salīdzinot ar Eiropas valstīm un vērtējot Baltijas mērogā, Latvijai inovāciju jomā ir labi panākumi finansējuma un cilvēkresursu piesaistē, taču sadarbības starp industriju un zinātni ir nepietiekama, lai mērķtiecīgi īstenotu valsts līmenī pieņemtās stratēģijas un jēgpilni izlietotu tām paredzēto finansējumu.
Finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš deputātus informēja, ka Latvija pašlaik ir viena no aktīvākajām Eiropas Stratēģisko investīciju fonda jeb tā dēvētā Junkera plāna dalībniecēm un līdz šim jau parakstītas vienošanās par finansējuma piesaisti vairāk nekā 250 miljonu eiro apjomā, tostarp Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra celtniecībai. Vienlaikus Latvijā plānots izveidot garantiju portfeli aptuveni 30 miljonu eiro apjomā, lai atbalstītu inovatīvus uzņēmumus finansējuma saņemšanai komercbankās. ALTUM prognozē, ka valsts garantijas šajā programmā varētu saņemt vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumi, sacīja R.Bērziņš.
Uz šīs dienas komisijas sēdi bija aicināti Latvijas vadošo augstskolu pārstāvji, tostarp no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, kā arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un zinātniskajiem institūtiem.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk