• Tweet

Saeimas Juridiskā komisija otrajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos likumprojektus, ar kuriem plānots ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību. Tādējādi iecerēts nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību. Likumā arī plānots nostiprināt, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai.

“Ja partnerattiecības faktiski pastāv, mēs nedrīkstam to ignorēt. Būtiski, lai mūsu valstī aizsargāti būtu visi cilvēki un valsts varētu šiem cilvēkiem palīdzēt, ja tāda nepieciešamība rodas,” pamatojot partnerības institūta nepieciešamību, pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Uzsākot kopdzīvi vai izveidojot kopīgu saimniecību, starp divām pilngadīgām personām var veidoties ciešas personiskas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja atbildība, rūpes vienam par otru, lojalitāte, sapratne un cieņa, pauž likumprojekta autori, uzsverot, ka mūsu valsts pamatlikums – Satversme – prasa nodrošināt šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību.

Ar grozījumiem Notariāta likumā plānots noteikt, ka zvērināts notārs notariālo aktu par partnerību taisīs, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ieradīsies pie viņa un apliecinās, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, paredz likuma grozījumi.

Plānots, ka partnerība izbeigsies ar personas nāvi vai gadījumā, ja tiesa vienu no personām izsludinās par mirušu, ar vienas vai abu personu laulību, ar abu personu gribas izteikumu notāram vai ar tiesas spriedumu. Ziņas par partnerību zvērināts notārs iekļaus Fizisko personu reģistrā, līdz ar to valsts un pašvaldību iestādes varēs identificēt partnerību reģistrējušas un izbeigušas personas.

Ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā plānots noteikt, ka personām, kam ir partnerība ar pacientu, būs tiesības saņemt informāciju, ja pacients būs pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, ja pacients ir persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties. Tāpat partnerībā esošiem cilvēkiem būs tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai, ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no tās.

Ar grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” plānots noteikt, ka par radinieku likuma izpratnē būs uzskatāma arī persona, ar kuru ir partnerība. Tāpat šī persona būs jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

Ar saistītajiem likumu grozījumiem paredzēts noteikt, ka uz personām, kam ir partnerība, būs attiecināmas normas par aizdevuma, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam. Likumprojektā paredzēti gada apliekamajā ienākumā neietveramie un ar nodokli neapliekamie ienākumu veidi, kas attiecināmi arī uz personu, ar kuru nodokļu maksātājam ir partnerība.

Grozījumi arī paredz, ka attiecīgu atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, būs tiesīga saņemt persona, kurai ir partnerība kopā ar personu, kurai piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.

Plānots, ka likumu grozījumi stāsies spēkā 2024.gada 1.jūlijā. Par tiem vēl otrajā – galīgajā – lasījumā jālemj Saeimai.