“Staro Rīga” apmeklētājus priecēs gan pašmāju, gan ārvalstu autoru gaismas instalācijas

Šogad gaismas festivāla “Staro Rīga” apmeklētājus priecēs vairāk nekā 40 gaismas objektu – ne tikai pašmāju mākslinieku darbi, bet arī plašs klāsts ārvalstu autoru instalāciju un gaismas objektu. Festivālā ar saviem darbiem piedalīsies mākslinieki no Portugāles, Maķedonijas, Nīderlandes, Francijas, Kanādas, Vācijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Rumānijas un Itālijas, veidojot vienu trešdaļu no kopējā šī gada festivāla objektu klāsta.
“Gaismas objektu autoru vidū “Staro Rīga” ir starptautiski zināms gaismas festivāls. Gaismas objekti ceļo pa dažādiem Eiropas un pasaules gaismas festivāliem, tā ir ierasta prakse, tieši tāpat kā mūsu gaismas mākslinieku darbi no savām pirmizrādēm Rīgā aizceļo tālāk pasaulē. Man ir prieks, ka šogad ir izveidojusies programma, kas ļauj rīdziniekiem parādīt daudzveidīgu starptautisku gaismas objektu programmu,” stāsta gaismas festivāla “Staro Rīga” kuratore Diāna Čivle.
Vecrīgas gaismas loks
Līvu laukumā apmeklētājus gaidīs portugāļu mākslinieka darbs “Nākotnes atmiņu ziedlapiņas”, kura veidošanā jau aktīvi iesaistījušies mākslas skolu un studiju audzēkņi. Dalībnieki aicināti apgleznot ziedus, katru no tiem piestiprinot pie izgaismota stieņa. Katrs zieds ir unikāls, atspoguļojot personīgo krāsas un stila izvēli, tomēr kopā tie veido starojošu kopdarbu. Ziedi simbolizē brīvību, jo katrs cilvēks izlemj, kā izpausties, savukārt visa instalācija pauž vēstījumu par kopīgu mērķi un kopīgu radīšanu.
Savukārt Doma laukumā būs redzams gaismas mākslas darbs “Cilvēks”. Māksliniece Amenda Perera no Austrālijas savu darbu radījusi, iedvesmojoties no Ogista Rodēna 1880. gada slavenās bronzas skulptūras “Domātājs”. Pretstatā Rodēna ideālā vīrieša attēlojumam, Pereras “Cilvēks” šķiet nedaudz apmulsis. Viņš pārdomā mūsdienu sabiedrības pārmērīgās iegribas un to kaitīgo ietekmi uz pasauli.
Herdera laukumā ikviens būs aicināts iesaistīties instalācijas “Peldošās zvaigznes” līdzradīšanā, izvietojot peldošas sveces, kas atstarojas ūdens virsmā. Videoprojekcija Herdera laukumā ļaus klusi baudīt rakstus, ko sveces iezīmē ūdenī.
Pieskarties zvaigznēm apmeklētāji varēs arī Bastejkalnā, kur maķedoniešu autora Borisa Petrovska instalācija “Pieskarties zvaigznei” ļaus apmeklētājiem aizsniegt zvaigzni. Pieskāriens ir visa sākumpunkts. Pieskāriens ir saikne, mīlestība, radīšana, lielais sprādziens. Pieskaroties instalācijai, tā atsaucas.
Rīgas centra parku gaismas loks
Vērmanes dārza estrādē objekts “Pikseļu dārzs. Mūžīgā dzīvojamā istaba” piedāvās apmeklētājiem intīmu ceļojumu caur 500 gadus glabātajām Baltijas kultūras lapaspusēm, godinot ģimenes, kas kalpoja kā patiesi “rītausmas vēstneši” – nesot gaismu tumšajos laikos un nodrošinot kultūras nepārtrauktību nākamajām paaudzēm. Katra ģimenes dzīvojamā istaba ir bijusi vieta, kur tika uzturēta cerība, uzkrātas zināšanas un veidota tautas kultūras identitāte. Projekcija veidota kopā ar igauņu mākslinieci Aljonu Movko-Megi un mūzikas autoru Maksimu Adelu.
Esplanādē visus gaismas festivāla apmeklētājus gaidīs Nīderlandes mākslinieku radītais “Jāņtārpiņu lauks” – hipnotizējoša gaismas instalācija ar daudziem lidojošiem gaismas punktiem, kas imitē jāņtārpiņu – nakts kukaiņu – kustības. Mirdzoši. Biedējoši. Kopā levitējošie punkti rada dinamisku gaismas ainavu, kas rosina apmeklētāju ziņkāri un bijību.
Turpat Esplanādē varēs sastapt iedomātus un izgaismotus putnus “Les Lumineoles”, kas dejo vējā, ienesot pilsētā gaismu un poētisku atmosfēru. Paceļoties tie iekrāso naksnīgās debesis, fascinējot skatītājus ar apburošu gaisa baletu. “Les Lumineoles” autori ir radošā grupa “Porté par le Vent” no Francijas. Viņu instalācijas un gaismas izrādes ir pabijušas daudzu valstu gaismas festivālos.
Brīvības ielas gaismas loks
Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā varēs vērot audiovizuālu instalāciju “Savijums”, kas apvieno zinātnisko domāšanu un radošo iztēli, pētot kvantu fizikas un mākslas mijiedarbību. Darbs radies Kanādas un Vācijas mākslinieku Franses Žobēnas un Markusa Hekmana sadarbības rezultātā, iedvesmojoties no parādības, ko dēvē par kvantu savijumu. Kvantu savijuma ideja atklāj neredzamu saikni starp visu, kas pastāv. Šiem elementiem nav jābūt vienotiem telpā un laikā, jo kvantu pasaulē nekas nepastāv tā, kā mēs to uztveram. Festivāla laikā norisināsies audiovizuālā performance darba autoru dzīvajā izpildījumā.
Miera ielā 13 būs pieejams zviedru mākslinieces Linas de Molas darbs “Pazudis un atrasts” – vizuāli smalks un emocionāli bagāts gaismas objekts, kas iedvesmo pārdomāt cilvēka dzīves virzību — starp pazaudēto un atgūto, starp gaismu un tumsu. Divi izgaismoti koferi simbolizē cilvēka iekšējo pasauli un pieredzes slāņus — atmiņas, ceļojumus un mirkļus, kas paliek ar mums, pat ja šķiet zuduši.
Savukārt Miera ielā 20/22 varēs apskatīt Lielbritānijas mākslinieka Anta Dikinsona lielformāta interaktīvu gaismu projekciju “Dārzs”, kas pārvērš ēkas fasādi par digitālu dārzu, kurā var līdzdarboties skatītāji. Ar mobilā telefona palīdzību ikviens apmeklētājs var kontrolēt taureņus, bites un citus kukaiņus, kas pārvietojas pa projekcijas virsmu, ļaujot ikvienam piedalīties kopīgā gaismas spēlē.
Turpat Miera ielā 20/22 rumāņu un portugāļu mākslinieku radītā instalācija “Nelīdzsvars” (Out of Balance) aicina pārdomāt līdzsvara trauslumu starp cilvēku un dabu. Divas metāla skulptūras — milzīgi, precīzi izstrādāti odi, kas izgaismoti ar LED gaismām, simbolizē cilvēka ietekmi uz vidi un mūsu vietu dabas ekosistēmā.
Ejot tālāk pa Miera ielu – Latvijas Kultūras akadēmijas kvartālā, Miera ielā 58A, varēs skatīt gaismas instalāciju “Oculucis”, kas vēsta par skatiena spēku un cilvēka vēlmi ieraudzīt vairāk, nekā redzams tikai ar acīm. Itāļu autora Hermesa Mandžalardo darbs atgādina par mūsu spēju ne tikai redzēt, bet arī sajust pasauli mums apkārt.
“Staro Rīga” norisināsies četras dienas – no 15. līdz 18. novembrim, katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 23.00.
Gaismas festivāla “Staro Rīga 2025” maršrutu veidos seši “Gaismas loki” cauri pilsētai, sākot ar gaismas objektiem pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kam sekos Vecrīgas gaismas loks, Brīvības pieminekļa gaismas loks, Rīgas centra parku gaismas loks (Vērmanes dārzs, Esplanāde), Brīvības ielas gaismas loks un kā noslēdzošais – Miera ielas gaismas loks.
Vēl par tēmu:
Rīgas Centrālajai bibliotēkai – 120
Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) šogad svin 120. jubileju. Bibliotēka dibināta 1906. gadā kā pirmā pilsētas publiskā bibliotēka un lasītava. Tās pirmais vadītājs bija Jānis Jaunzems,...
Lasīt tālākKarjeras vērienīgākajā koncertturnejā Rīgā uzstāsies Braiens Adamss
27.septembrī Xiaomi arēnā kā allaž pozitīvas enerģijas pielādētu koncertu sniegs kanādiešu roka ikona Braiens Adamss. Jau vairāk nekā 40 gadus Braiens Adamss dodas koncertturnejās,...
Lasīt tālākMūžībā devies Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims
Šorīt līdz ar saullēktu Mūžībā devās Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims (1955-2026). Aktieris, kurš savā vienīgajā teātrī spēlējis 47 gadus - no “Mēmā bruņinieka” 1979....
Lasīt tālākLielā Lieldienu svinēšana Brīvdabas muzejā būs 5. aprīlī
5. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos...
Lasīt tālākVērmanes dārzā demonstrēs Jāņa Streiča kinofilmas
Svētdien, 22. martā, kad notiks atvadīšanās no izcilā latviešu kino un teātra režisora Jāņa Streiča, Rīgas pašvaldība Vērmanes dārzā visas dienas garumā demonstrēs režisora filmas,...
Lasīt tālākValmieras teātrī top mītiska drāma par latviešu kino dievībām
20. martā Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Ances Muižnieces luga “Tu būsi mana!” Jāņa Znotiņa režijā. Radošās komandas iedvesmas avots ir pirmais feminismā sakņotais...
Lasīt tālākAprīlī Liepājas Simfoniskais orķestris ar daudzpusīgu programmu atgriezīsies Rundāles pilī
18. aprīlī pulksten 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris atgriezīsies Rundāles pilī, lai ciklā “Liepājas skaņas Rundāles pilī” atkal priecētu klausītājus greznajā pils Baltajā zālē....
Lasīt tālākTautas atvadīšanās no izcilā latviešu kino un teātra režisora Jāņa Streiča
Jāņa Streiča ģimene informē, ka 22. martā no plkst.12.00 līdz plkst.14.30 Rīgas Latviešu biedrībā (Rīgā, Merķela ielā 13) notiks atvadīšanās no kino un teātra režisora, scenārista,...
Lasīt tālāk“Lielā Kristapa” ceremonijā godina gada spožākos sasniegumus Latvijas kinomākslā
Svētdien, 1. martā, Rīgas Kongresu namā norisinājās prestižās Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija, kurā godinātas aizvadītā gada labākās latviešu...
Lasīt tālākIzstāde “Personības krāsas” atklāj daudzšķautņaino Jani Rozentālu
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Rīga, Alberta iela 12-9) no 26. februāra aplūkojama izstāde “Personības krāsas”, kurā apmeklētāji caur Jaņa Rozentāla fotoportretiem un...
Lasīt tālāk