Sprūdža ministrijā nesaprotami atalgojumi
Salīdzinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbiniekiem izmaksātās algas aprīlī, maijā un jūnijā, redzamas milzīgas svārstības summās. Ministrijas amatpersonas detaļās neskaidro milzīgo atšķirību iemeslus, vien sausi norāda, ka atalgojums atkarīgs no prēmijām un atvaļinājuma naudām.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrā daļa liek ministrijām publicēt informāciju par darbinieku atalgojumu.
VARAM mājaslapā uz publikācijas gatavošanas brīdi bija atrodami atalgojuma saraksti par maiju un jūniju. Savukārt aprīļa atalgojumu Neatkarīgā no VARAM mājaslapas izkopēja maija vidū, taču maija beigās pēc publikācijas
Neatkarīgajā par nesamērīgi lielo atalgojumu Edmunda Sprūdža biroja darbiniekiem un atsevišķiem personīgi ministram politiski lojāliem ierēdņiem aprīļa saraksts no VARAM mājaslapas pazuda.
Zīmīgi, ka aprīlī atalgojums bija uzrādīts neto jeb uz rokas saņemtās naudas izteiksmē, maijā – bruto jeb pirms nodokļiem, bet jūnijā – atkal neto izteiksmē. Parasti ierēdņi šādu nekonsekvenci izmanto, lai žurnālistiem būtu grūti saprast tendences un izdarīt secinājumus. VARAM gadījumā izmantotā metode vēl vairāk palielina izmaksāto algu svārstības un atalgojuma principus ministrijā padara vēl nesaprotamākus. Kā zina jebkurš grāmatvedis, bruto izteiksme vidēji ir vismaz par 35% lielāka par neto izteiksmi.
Piemēram, atbilstīgi VARAM mājaslapā publicētajam, š.g. aprīlī departamenta direktore Ilze Āboliņa saņēmusi 1359,98 latus (neto), maijā – 1325,60 latus (bruto), jūnijā – 1300,71 latu (neto); VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs aprīlī – 1173,31 latu (neto), maijā – 1453,76 (bruto), jūnijā – 1552,43 (neto); departamenta direktors Mārtiņš Brencis aprīlī – 2367,54 latus (neto), maijā – 1219,64 latus (bruto), jūnijā – 1291,38 latus (neto); VARAM valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis aprīlī – 1399,49 latus (neto), maijā – 1406,13 latus (bruto), jūnijā – 1386,18 latus (neto); ministra
E. Sprūdža padomniece Solvita Gailiša aprīlī – 1634,16 latus (neto), maijā – 827,27 latus (bruto), jūnijā – 822,48 latus (neto);
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze aprīlī – 2199,4 latus (neto), maijā – 1116,76 latus (bruto), jūnijā – 1103,75 latus (neto); ministra E. Sprūdža padomnieks Uldis Spuriņš aprīlī – 1653,77 latus (neto), maijā – 839,28 latus (bruto), jūnijā – 839,28 latus (neto) utt.
No vērienīgajām algu svārstībām nav bijuši pasargāti pat E. Sprūdža tuvākie cilvēki: ministra padomniece Inga Antāne aprīlī saņēmusi 812,81 latu (neto), maijā – 405,84 latus (bruto), jūnijā (t.i., jau pēc zaudētajām pašvaldību vēlēšanām) – 393,62 latus (neto); ministra E. Sprūdža biroja vadītāja un dzīvesbiedre Kristīne Pelša aprīlī – 1907,99 latus (neto), maijā – 961,02 latus (bruto), jūnijā – 945,98 latus (neto).
Skaidrojot nesaprotamās atalgojuma svārstības, VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta sniedza atbildi: «Atalgojuma svārstības saistītas ar darbiniekiem izmaksāto atvaļinājuma naudu vai piemaksu, vai piešķirto naudas balvu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. nodaļai iestādē strādājošais var saņemt likumā paredzētās piemaksas vai naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, ņemot vērā viņa ieguldījumu iestādes mērķu un uzdevumu sasniegšanā.»
Neatkarīgā arī Valsts kancelejai lūdza skaidrot krasās atalgojuma svārstības un no Valsts kancelejas preses sekretāres saņēma atbildi, ka detalizēts skaidrojums par šiem jautājumiem jāsniedz iestādes vadītājam, tātad ministram E. Sprūdžam. Ministru kabineta preses sekretāre Signe ZnotiņaZnota norādīja, ka atteikšanās skaidrot amatpersonas darba vērtēšanas kritērijus un atalgojuma noteikšanas kritērijus nav pieļaujama. Viņa uzsvēra, ka sabiedrības pārstāvjiem ir tiesības piedalīties arī pašā amatpersonu vērtēšanas procedūrā.
Pirms trim mēnešiem, analizējot VARAM aprīļa atalgojumu, Neatkarīgās uzmanību piesaistīja krasās disproporcijas. Piemēram, ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis aprīlī algā uz rokas saņēmis 2367,54 latus (uz papīra tas ir apmēram 3500 latu!). Uz šā atalgojuma fona nožēlojamas izskatās augstāko valsts vadītāju algas. Spriežot pēc valsts amatpersonu deklarācijas, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn mēnesī vidēji saņēmis tikai nieka 1901 latu pirms nodokļu nomaksas (t.i., uz rokas apmēram 1300 latu), arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šogad aprīlī saņēmusi tikai 1711 latus pirms nodokļu nomaksas, turpretim E. Sprūdža biroja vadītāja aprīlī saņēmusi 1907,99 latus uz rokas. Toreiz Neatkarīgā no ministrijas nesaņēma nekādu skaidrojumu.
Avots: nra.lv /Ritums Rozenbergs
Vēl par tēmu:
Muzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālāk