Sprūdža ministrijā nesaprotami atalgojumi
Salīdzinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbiniekiem izmaksātās algas aprīlī, maijā un jūnijā, redzamas milzīgas svārstības summās. Ministrijas amatpersonas detaļās neskaidro milzīgo atšķirību iemeslus, vien sausi norāda, ka atalgojums atkarīgs no prēmijām un atvaļinājuma naudām.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrā daļa liek ministrijām publicēt informāciju par darbinieku atalgojumu.
VARAM mājaslapā uz publikācijas gatavošanas brīdi bija atrodami atalgojuma saraksti par maiju un jūniju. Savukārt aprīļa atalgojumu Neatkarīgā no VARAM mājaslapas izkopēja maija vidū, taču maija beigās pēc publikācijas
Neatkarīgajā par nesamērīgi lielo atalgojumu Edmunda Sprūdža biroja darbiniekiem un atsevišķiem personīgi ministram politiski lojāliem ierēdņiem aprīļa saraksts no VARAM mājaslapas pazuda.
Zīmīgi, ka aprīlī atalgojums bija uzrādīts neto jeb uz rokas saņemtās naudas izteiksmē, maijā – bruto jeb pirms nodokļiem, bet jūnijā – atkal neto izteiksmē. Parasti ierēdņi šādu nekonsekvenci izmanto, lai žurnālistiem būtu grūti saprast tendences un izdarīt secinājumus. VARAM gadījumā izmantotā metode vēl vairāk palielina izmaksāto algu svārstības un atalgojuma principus ministrijā padara vēl nesaprotamākus. Kā zina jebkurš grāmatvedis, bruto izteiksme vidēji ir vismaz par 35% lielāka par neto izteiksmi.
Piemēram, atbilstīgi VARAM mājaslapā publicētajam, š.g. aprīlī departamenta direktore Ilze Āboliņa saņēmusi 1359,98 latus (neto), maijā – 1325,60 latus (bruto), jūnijā – 1300,71 latu (neto); VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs aprīlī – 1173,31 latu (neto), maijā – 1453,76 (bruto), jūnijā – 1552,43 (neto); departamenta direktors Mārtiņš Brencis aprīlī – 2367,54 latus (neto), maijā – 1219,64 latus (bruto), jūnijā – 1291,38 latus (neto); VARAM valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis aprīlī – 1399,49 latus (neto), maijā – 1406,13 latus (bruto), jūnijā – 1386,18 latus (neto); ministra
E. Sprūdža padomniece Solvita Gailiša aprīlī – 1634,16 latus (neto), maijā – 827,27 latus (bruto), jūnijā – 822,48 latus (neto);
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze aprīlī – 2199,4 latus (neto), maijā – 1116,76 latus (bruto), jūnijā – 1103,75 latus (neto); ministra E. Sprūdža padomnieks Uldis Spuriņš aprīlī – 1653,77 latus (neto), maijā – 839,28 latus (bruto), jūnijā – 839,28 latus (neto) utt.
No vērienīgajām algu svārstībām nav bijuši pasargāti pat E. Sprūdža tuvākie cilvēki: ministra padomniece Inga Antāne aprīlī saņēmusi 812,81 latu (neto), maijā – 405,84 latus (bruto), jūnijā (t.i., jau pēc zaudētajām pašvaldību vēlēšanām) – 393,62 latus (neto); ministra E. Sprūdža biroja vadītāja un dzīvesbiedre Kristīne Pelša aprīlī – 1907,99 latus (neto), maijā – 961,02 latus (bruto), jūnijā – 945,98 latus (neto).
Skaidrojot nesaprotamās atalgojuma svārstības, VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta sniedza atbildi: «Atalgojuma svārstības saistītas ar darbiniekiem izmaksāto atvaļinājuma naudu vai piemaksu, vai piešķirto naudas balvu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. nodaļai iestādē strādājošais var saņemt likumā paredzētās piemaksas vai naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, ņemot vērā viņa ieguldījumu iestādes mērķu un uzdevumu sasniegšanā.»
Neatkarīgā arī Valsts kancelejai lūdza skaidrot krasās atalgojuma svārstības un no Valsts kancelejas preses sekretāres saņēma atbildi, ka detalizēts skaidrojums par šiem jautājumiem jāsniedz iestādes vadītājam, tātad ministram E. Sprūdžam. Ministru kabineta preses sekretāre Signe ZnotiņaZnota norādīja, ka atteikšanās skaidrot amatpersonas darba vērtēšanas kritērijus un atalgojuma noteikšanas kritērijus nav pieļaujama. Viņa uzsvēra, ka sabiedrības pārstāvjiem ir tiesības piedalīties arī pašā amatpersonu vērtēšanas procedūrā.
Pirms trim mēnešiem, analizējot VARAM aprīļa atalgojumu, Neatkarīgās uzmanību piesaistīja krasās disproporcijas. Piemēram, ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis aprīlī algā uz rokas saņēmis 2367,54 latus (uz papīra tas ir apmēram 3500 latu!). Uz šā atalgojuma fona nožēlojamas izskatās augstāko valsts vadītāju algas. Spriežot pēc valsts amatpersonu deklarācijas, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn mēnesī vidēji saņēmis tikai nieka 1901 latu pirms nodokļu nomaksas (t.i., uz rokas apmēram 1300 latu), arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šogad aprīlī saņēmusi tikai 1711 latus pirms nodokļu nomaksas, turpretim E. Sprūdža biroja vadītāja aprīlī saņēmusi 1907,99 latus uz rokas. Toreiz Neatkarīgā no ministrijas nesaņēma nekādu skaidrojumu.
Avots: nra.lv /Ritums Rozenbergs
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā
Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā...
Lasīt tālākLDDK ģenerāldirektors: Jāmazina ieradums ņemt darbnespējas lapas
Jāmazina darbinieku ieradums ņemt slimības lapas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kā...
Lasīt tālākNo 1. aprīļa reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesti jauni biļešu veidi un tarifi
No šī gada 1. aprīļa pakāpeniski stāsies spēkā jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma. Turpmāk, pārvietojoties zonu ietvaros, vilcienu biļešu cena sastāvēs...
Lasīt tālākĀbrama: Siltumapgādes tarifam jābūt zemākam un prognozējamam
“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā...
Lasīt tālākEksperti: Iedzīvotājus no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskā situācija un neskaidrība par nākotni
Pie zemās aktivitātes mājokļa tirgū vainojamas ne tikai augstās EURIBOR likmes, bet arī nepietiekami ienākumi un ekonomiskā situācija, liecina ekspertu novērojumi. “Mājokļu attīstītāji...
Lasīt tālākPVD dzīvnieku audzētavā “Lieldeviņzare” izņem suņus
Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem un ilgstošu konstatēto pārkāpumu nenovēršanu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no dzīvnieku audzētavas “Lieldeviņzare” Bauskas...
Lasīt tālākSaeimas komisija pauž atbalstu samazinātajai 12% PVN likmei sabiedriskajā ēdināšanā
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 19. martā, apspriežot ēnu ekonomikas situāciju sabiedriskās ēdināšanas jomā,...
Lasīt tālākLOSP valdes priekšsēdētājs: Polijas izcelsmes gurķi, iespējams, nāk no Krievijas
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem...
Lasīt tālāk“airBaltic” lidmašīnas 40% reisu apkalpo citu aviokompāniju pasažierus
Šogad nacionālajai aviosabiedrībai “airBaltic” jāatrod 300 miljoni eiro, lai atmaksātu iepriekš aizņemto naudu un turpinātu iepirkt jaunas lidmašīnas. Taču pēdējā gada laikā tikai...
Lasīt tālāk“GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024”: Digitalizācija maina grāmatvežu ikdienu
Ceturtdien, 14. martā, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024”, kurā jomas zinošākie eksperti dalījās ne tikai ar praktiskiem skaidrojumiem un ieteikumiem...
Lasīt tālāk