• Tweet

Skolu bibliotēkas ir atstātas novārtā – tām trūkst metodiskā atbalsta un adekvāta finansējuma, arī darbinieku algām. Lai vērstu uzmanību uz neapmierinošo situāciju, izglītības iestāžu bibliotekāri nosūtījuši vēstuli gan izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim, gan Saeimas atbildīgajai komisijai un arodbiedrībai.

Skolu bibliotēku materiālais nodrošinājums pašlaik ir ļoti atkarīgs no pašvaldību atbalsta. Ja vietvaras vadītājs ir ieinteresēts attīstīt izglītības iestādes grāmatu krātuvi, tad tās apgādā ne tikai ar mācību grāmatām, bet arī ar jaunāko literatūru un tehniskajiem līdzekļiem, līdz ar to var pildīt kultūras centra funkcijas. Ja ne, tad tās pārvēršas par mācību grāmatu maiņas punktu un noliktavu ar «gaužām švaku materiālo bāzi», situāciju skaidro Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Baiba Ervalde, uzsverot, ka bibliotekāri nav tikai atbildīgi par grāmatu plauktiem, bet ir arī pedagoģiskie darbinieki, kas pārzina mācību procesu, sadarbojas ar skolotāju metodiskajām komisijām, vada bibliotekārās stundas, veido pasākumus lasīšanas veicināšanai un veic virkni citu darbu. Taču daudzviet to aizmirst un nav arī kam lūgt atbalstu. «Mums ir nepieciešama izglītības nozares institūciju sniegtā palīdzība un atbalsts. Normatīvajos aktos noteikts, ka to varam saņemt no citām bibliotēkām, taču mūsu specifikas dēļ lielie kolēģi metodisko palīdzību sniegt izvairās vai arī atsakās pilnīgi. Arī izglītības iestāžu bibliotekāru metodiskās apvienības beigušas pastāvēt, tā ka arī no tās puses palīdzību gaidīt nevaram,» teic B. Ervalde.

Tikpat sāpīgs esot darba samaksas jautājums. Tas ir nevienlīdzīgs, salīdzinot ar tās pašas skolas citu pedagogu algu. Lai gan normatīvajos aktos izglītības iestādes bibliotekārs ir pieskaitīts pedagoga profesijai un samaksai arī vajadzētu būt kā skolotājiem, tomēr realitātē uz šo profesiju neattiecas ne likmes, ne arī slodze ir formulēta. Ja vēl lielajās skolās slodze tiek sakasīta, tad laukos tā nereti ir pat mazāka par pusslodzi. Turklāt skolas bibliotekāram nav iespēju iegūt arī pedagoģiskā darba kvalitātes pakāpes – kategorijas.

«Šā mērķa sasniegšanai ir vai nu jāpārskata normatīvajos aktos noteiktie skolas bibliotekāra darba samaksas aprēķināšanas un noteikšanas principi, vai arī izglītības iestāžu dibinātājiem jāveic piemaksas skolas bibliotekāru darba samaksai,» uzsvērts ministram nosūtītajā vēstulē, kura, kā norāda B. Ervalde, tapusi izmisuma brīdī, jo nebijis kur vērsties. Pēc normatīvajiem aktiem un ierēdņu paustā viss izklausoties gludi un skaisti, bet realitātē viss esot daudz bēdīgāk. Skolu bibliotekāri esot nolēmuši decembra sākumā rīkot konferenci, lai izrunātu problēmas un lemtu par tālāko rīcību.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ineta Īvāne Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai gan teica, ka situācija nav tik drūma. Valsts Izglītības satura centrā esot izveidota mācību līdzekļu padome, kur skolu bibliotēkas arī esot pārstāvētas. Attiecībā uz mērķdotācijām daļa tiekot novirzīta arī mācību iestāžu atbalsta personālam, arī – bibliotekāriem. Līdz ar to arī no skolas atkarīgs, kā racionālāk izmantot tās rīcībā esošos līdzekļus.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe