Skolotāji grib zināt, par ko kļūt
Skolotājiem jau pirms vairākiem gadiem tika piedāvāta iespēja pārkvalificēties, un, lai nepaliktu bez darba, viņiem tas būs jādara arī tagad. Tomēr mācību iestādes un pedagogi gaida no Izglītības un zinātnes ministrijas gan konkrētus priekšlikumus, gan iespējami precīzus aprēķinus, gan informāciju par gaidāmo reformu īstenošanas gaitu.
Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim (Zatlera Reformu partija) pasprukušais teiciens, ka skolotāju skaitam jāsarūk par sešiem tūkstošiem, jo valsts nespēs uzturēt tik daudz pedagogu, gribot negribot radījis satraukumu. Pagaidām, kamēr par izglītības sistēmas reformām tiek spriests tikai vīziju līmenī, izglītības pārvalžu speciālisti un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka valstij vajadzētu piedāvāt savu programmu skolotāju pārkvalifikācijai.
Šonedēļ, tiekoties ar novadu izglītības pārvalžu darbiniekiem, R. Ķīlis informēja par vairākām iecerēm, tostarp arī par mazo skolu pārveidošanu par daudzfunkcionāliem centriem. Skolotāji sakās dzirdējuši par tādu ideju, bet ne vairāk. «Jā, skola kā komūnas centrs,» ieceri komentē LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, «tur varētu īstenot pieaugušo izglītību un mūžizglītību. Pedagogi varētu pārkvalificēties un strādāt gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem. Mēs gribētu zināt, vai no valsts būs nauda atvēlēta, lai pārkvalificētu skolotājus un viņi varētu strādāt šādās skolās?»
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis atgādina, ka savulaik pedagogi, kuriem bija mazāks stundu skaits, varēja pieteikties Eiropas finansētajās programmās un pārkvalificēties citu priekšmetu mācīšanai, lai operatīvi novērstu konkrētu mācību priekšmetu pedagogu trūkumu. Tas arī notika. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieces Kristīnes Vāgneres teiktais, aizpērn laikrakstā Izglītība un Kultūra, Eiropas fondu piedāvātās iespējas izmantoja vairāk nekā 8000 pedagogu. I. Balamovskis uzskata, ka pašlaik, samazinoties skolēnu un, visticamāk, nākotnē arī skolotāju skaitam, IZM būtu jādomā par valsts programmu skolotāju pārkvalifikācijai.
Piemēram, 2005., 2006. gadā tika celta trauksme, ka skolās akūti trūkst eksakto priekšmetu skolotāju. Šobrīd Rīgas skolu vortālā www.eskola pieejamā informācija liecina, ka Rīgā un galvaspilsētai tuvējās skolās trūkst astoņu matemātikas un divu fizikas skolotāju. Acīmredzot pašlaik skolotāju pārkvalifikācijai vajadzētu notikt jau ar citiem mērķiem, jo, citējot K. Vāgneri, «pedagogi Liepājas pusē ir iecienījuši floristiku. Tas ir mīļi un jauki, ka cilvēki mācās skaisti noformēt ziedus un tādējādi vairo savu estētisko izpratni, bet vienlaikus tas ir jāsamēro ar reālajām iespējām atrast darbu un veidot uzņēmumus». Viņa uzskaitījusi, ka pārkvalifikācijā ļoti pieprasīta bijusi vēsturnieku, ģeogrāfu un sociālo zinību specialitāte.
Savukārt I. Mikiško rosina, ka varētu pārņemt Lietuvas un Igaunijas pieredzi, kur noteikts maksimālais skolēnu skaits klasē – 25 un 26. Latvijā šādas normas nav. Tādu ieviešot, varētu novērst pārpildīto klašu problēmu un mainīt slodzi pedagogiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: puse respondentu no Latvijas plāno atvaļinājumu ārpus pīķa sezonas
Tālsatiksmes autobusu operatora “FlixBus” aptaujā* noskaidrots, ka gandrīz puse jeb 48 % respondentu no Latvijas, plānojot ziemas brīvdienu ceļojumus, izvēlas ceļot ārpus brīvdienu pīķa...
Lasīt tālākBērnu aizsardzības centrs atgādina: svešu bērnu nav!
Bērnu aizsardzības centrs aicina vecākus būt atbildīgiem pret saviem bērniem, savukārt sabiedrībai kopumā būt vērīgiem un izpalīdzīgiem, ja bērnam nepieciešama palīdzība. Bērnam...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākLembergs: Valdības radio un televīzija vēlas kontrolēt Latvijas iedzīvotāju smadzenes
Politiķis Aivars Lembergs norādīja, ka valdības radio un televīzija pāris gadu laikā plāno kontrolēt 80% valsts auditorijas. "Ar to lielās valdība. Tātad, mūsu smadzenes kontrolē valdības...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākRīga šogad turpinās vērienīgo ielu atjaunošanu: plānots uzlabot segumu 46 asfaltētajās ielās vai to posmos
Rīga šogad turpinās pērn aizsākto vērienīgo ielu atjaunošanu – plānots, ka šosezon asfalta ielu seguma atjaunošana notiks 46 ielās vai to posmos, tam atvēlot 32 miljonus eiro. Vieni...
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākRatnieks: Jaunais metropoles likums gatavo augsni jaunam obligātam maksājumam Rīgai un Pierīgas pašvaldībām
Rīgas vicemērs un “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šobrīd sagatavotais Rīgas...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālāk