• Tweet

7. septembrī ikgadējā mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” ietvaros tradicionāli notiks festivāla „Skaņu mežs” rīkots eksperimentālās mūzikas vakars. Sekojot divu gadu pārtraukumam „Skaņu mežs” savu „Baltās nakts” pasākumu šogad atkal rīkos Anglikāņu baznīcā (Anglikāņu ielā 2). Pasākuma sākums – 20:00. Ieeja – bezmaksas.

Pasākumā uzstāsies tādi mūziķi kā Marija. V. Horna (Maria W Horn), Nina Garsija (Nina Garcia), Astrīda Zonne (Astrid Sonne), Jonatans Uliels Saldanja (Jonathan Uliel Sladanha) un Joahims Nordvals (Joachim Nordwall), kā arī latviešu projekti Glociks un Systema Solaris.

„Skaņu mežs” savu „Baltās nakts” koncertvakaru kā allaž ir nolēmis veidot kā minifestivālu – proti, ar iespējami dažādām mūzikas izteiksmēm, kas iemieso sevī festivāla virsuzdevumu: atainot mūsdienu mūzikas inovācijas un eksperimentus.

Jonatans Uliels Saldanja ir portugāļu elektro-akustiskās mūzikas komponists un skaņu mākslinieks. 1998. gadā viņš dibināja mākslinieku un mūziķu kolektīvu SOOPA, kā arī kopš 2009. gada ir ansambļa HHY & The Macumbas vadītājs. Viņš ir izdevniecību Silorumor un Terror vadītājs. Viņa kompozīcijas satur vides ierakstus, akustisku instrumentu, īpaši perkusijas, skaņas, kā arī cilvēku balsis.

Joahims Nordvals (1975.) dzīvo Zviedrijā, Gēteborgā. Viņš rada eksperimentālu elektronisko mūziku, kas nereti balstīta analogo sintezatoru cilpās, repetitīviās ritma konstrukcijās un, kā pats mūziķis to dēvē, “apziņas paplašināšanas eksperimentos”. Nordvals darbojas arī kā ievērojamās eksperimentālās mūzikas izdevniecības iDEAL records vadītājs un “drone” roka grupas The Skull Defekts dalībnieks.

Marija V. Horna ir zviedru elektro-akustiskās mūzikas komponiste ar pastiprinātu interesi par formālismu un mūzikas teoriju. Viņas mūzika jauc laikmetīgās mūzikas prakses ar tumšās ambientās mūzikas estētiku. Viņas priekšnesumi tiecas un skanisku un vizuālu pārblīvējumu, lai klausītāju izaicinātu uz muzikas uztveri bez priekšnosacījumiem un aizspriedumiem.

Nina Garsija (Nina Garcia) ir 1990. gadā dzimusi franču brīvās improvizācijas ģitāriste, kas mēdz spēlēt mūziku arī arpsedionīmu Mariachi. Viņas debijas ieraksts tika publicēts 2018. gadā. Sekojot minētā žanra tradīcijai, viņas solo priekšnesumi tiecas pārbaudīt sava instrumenta – elektriskās ģitāras – robežas.

Astrīda Zonne ir Kopenhāgenā dzīvojoša datormūzikas komponiste un altiste. Viņas mūzika ir vienlaikus abstrakta un melodiska, liekot īpašu uzsvaru uz pārmaiņām starp atkārtošanos un negaidītiem skaņu elementiem muzikālas stāstniecības veicināšanai.

Glociks (Gustavs Voldemārs Lociks) ir Liepājā dzīvojošs latviešu mūziķis, kas veido atmosfēriski melodisku, bet arī disonējošu elektronisko mūziku, caur skaņu interpretējot solipsisma bailes, apātiskuma melanholiju un dažādus kognitīvās disonances stāvokļus. Pabeidzis Liepājas Universitātes Jauno Mediju Mākslas studiju programmu, Gustavs nodarbojas arī ar vizuālo mākslu, pētot dažādu digitālo rīku robežas, veidojot, kā pats tos dēvē – “digitālos artefaktus”.

Systema Solaris ir apvienība, ko veido ērģelniece Jana Zariņa, komponistes Oļesja Kozlovska, Agita Reķe un čelliste Sarma Gabrēna. Apvienības sadarbības procesā kopīgi tiek radīta ambienta atmosfēra, kur paralēli klasiskajiem harmoniskajiem paņēmieniem tiek izmantoti dažādi trokšņi. Systema solaris ir daļēji iepriekš pierakstīts, daļēji improvizēts, 30 minūšu ilgs cikls. Balstoties uz NASA Space sounds ierakstiem, tiek radīts ambients skanējums, skaņās pārveidotas elektromagnētiskās vibrācijas, izmantojot ērģeles, čellu, elektroniku un dažādus dabas materiālus, kā arī instrumentus, veidotus no dabas piedāvātajām iespējām. Šajā 40 minūšu ciklā muzikāli neatrautā veidā notiek pāreja no vienas planētas uz citu, klausītājam ļaujot iztēloties to, kā skan mūsu Saules sistēma. Analizējot ierakstus, katrai planētai radīts savs, unikāls muzikālais skanējums.

Nina Garsija, Marija V. Horna, Astrīda Zonne un Jonatans Uliels Sladanja pasākumā pārstāv „Skaņu meža” līdzkoordinēto, novatoriskajai mūzikai un audiovizuālajai mākslai veltīto platformu SHAPE, ko atbalsta ES programma „Radošā Eiropa” un Kultūras ministrija.