Šā gada piecos mēnešos Veselības inspekcija saņēmusi jau 52 iesniegumus no ārstniecības personām, kuras vēlas strādāt ārvalstīs. Tomēr, kā norāda Veselības inspekcijas speciālisti, salīdzinot pēdējos divus gadus, pieprasījums no Latvijas mediķiem pēc kvalifikācijas atzīšanas ārvalstīs samazinās.

Veselības inspekcijas dati liecina, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu pagājušajā gadā par 40 procentiem samazinājies pieprasījums no Latvijas ārstniecības personām pēc kvalifikācijas atzīšanas ārvalstīs. 2013. gadā Veselības inspekcijas speciālisti sagatavojuši dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs 127 ārstniecības personām, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Šā gada piecos mēnešos saņemti 52 iesniegumi no mediķiem, kuri vēlas strādāt ārzemēs. Veselības inspekcijas speciāliste Agnese Gusarova stāsta, ka lielākoties iesniegumi par kvalifikācijas atzīšanu ārvalstīs saņemti no pieredzējušām ārstniecības personām, kas dzīvo Rīgā un ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Taču saņemti iesniegumi arī no deviņiem Liepājā, astoņiem Daugavpilī un 16 jau ārvalstīs dzīvojošām ārstniecības personām. Visbiežāk ārstniecības personas izvēlas savu profesionālo darbību turpināt Norvēģijā, Vācijā un Lielbritānijā, bet pagājušajā gadā par populāru galamērķi ir kļuvusi arī Zviedrija, raksta NRA.lv.

Izziņās, kuras izsniedz medicīnas darbiniekiem, tiek aprakstītas personas tiesības darboties profesijā, profesionālā pieredze profesijā; kā arī tiek norādīts, vai personai nav atņemtas vai ierobežotas tiesības darboties Latvijas Republikā reglamentētā profesijā profesionāla pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma dēļ.

Veselības inspekcijas dati rāda, ka palielinājies ārvalstu ārstniecības personu skaits, kuras vēlas strādāt Latvijā, tomēr tas joprojām ir neliels. 2013. gadā inspekcija ir izskatījusi piecu ārvalstu ārstniecības personu dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijā (2012. gadā tie bija divi). Divos gadījumos personas vēlējās iegūt prakses tiesības māsas profesijā, trijos gadījumos – ārsta palīga profesijā. Minētās personas kvalifikāciju bija ieguvušas Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un ASV. Šo personu kvalifikācija nebija atbilstoša Latvijā noteiktajiem minimālajiem apmācības nosacījumiem, tādēļ tika piemērota vispārējā atzīšanas sistēma, nosakot papildu apmācību.