• Tweet

Parādi par siltumu Latvijā sasnieguši apmēram 24 miljonus latu – gandrīz tikpat cik pērn. Arī šajā apkures sezonā visātrākais un vienkāršākais veids, kā cīnīties ar nemaksātājiem, būs apkures nepieslēgšana vai ilgstoša saldēšana. Apsaimniekotāji, protams, ar viņiem tiesājas, bet vienlaikus atzīst, ka tā ir gara un nereti neefektīva procedūra.

Piemēram, augustā akciju sabiedrība Rīgas siltums (RS) galvaspilsētā par parādiem pārtrauca siltumenerģijas piegādi 11 daudzdzīvokļu ēkām. Šobrīd vienai no tām siltumenerģijas piegāde ir atjaunota, pārējās pakāpeniski nomaksā aizkavētos maksājumus un iztiek bez karstā ūdens, jo apkure vēl nav aktuāla, informē RS Informācijas daļas vadītāja Jana Roze. SIA Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde nolēmusi izmēģināt vēl vienu iespēju parādu piedziņā, piesaistot konsultatīvo sabiedrību Conventus. Jelgavā ēku pārvaldnieki jau saņēmuši brīdinājumu, ka pirmām kārtām apkure tiks pieslēgta tām daudzdzīvokļu mājām, kuru kopējais uzkrātais parāds nebūs lielāks par četru aukstu ziemas mēnešu siltuma rēķinu summu.

Rīgā iedzīvotāji ir palikuši parādā RS apmēram piecus miljonus latu. Pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) ņems piecu miljonu latu lielu īstermiņa aizņēmumu un norēķināsies nemaksātāju vietā. Kaut arī tiek apgalvots, ka vasarā parādu lielums sarūk, divu Rīgā, Buļļu ielā, esošu ēku parādu bilance liecina par pretēju tendenci, kas liek izteikt bažas par to, cik ilgi arī pašvaldības apsaimniekotājs ļaus audzēt parādus. 20 dzīvokļu mājā 2011. gada oktobra rēķinā norādīts, ka mājas kopējais parāds bija 948,10 lati, šā gada septembra rēķinā – jau 1250,11 latu (vidējā parāda summa vienam dzīvoklim ir 62 lati). Savukārt 120 dzīvokļu ēkā pērnā gada oktobra rēķinā redzams, ka kopējais parāds ir 13 060,13, latu, šogad septembrī tas sasniedza jau 17 754,28 latu (vidējā parāda summa vienam dzīvoklim – 148 lati).

RNP pārstāvis Krists Leiškalns saka – apkuri ēkām sāks pieslēgt, ja ārā būs septiņu astoņu grādu temperatūra. Netikšot izvērtēts, kur dzīvo lielākie nemaksātāji, lai viņus (un diemžēl – arī godprātīgos maksātājus) pasaldētu vismaz profilaksei. Viņš norāda, ka individuālais darbs ar parādniekiem ir apsaimniekotāja, nevis iedzīvotāju problēma. Šobrīd RNP strādā ar juridiskām personām, bet kopumā tiesā iesniegtas 4500 lietas par parādu piedziņu.

Pagaidām parādu piedziņas lietās dzīvokļu īpašnieku biedrībām (Dzīb) klājas kā nu kurai. Piemēram, Dzīb Austrums-1 valdes priekšsēdētājs Nikolajs Jegorovs Neatkarīgajai stāstīja, ka parādnieku ir daudz, apmēram 10 procenti no kopējā skaita. Biedrībai neesot uzkrājumu, tāpēc, lai norēķinātos parādnieku vietā, jātērē remontiem paredzētā nauda. „Pārējie maksā parādnieku vietā,” viņš neslēpj. Vislielākās problēmas rada banku īpašumā nonākušie dzīvokļi. Komunālos maksājumus vairs nemaksā ne hipotekāro kredītu ņēmušais, ne banka. Biedrībai esot pieci līdz septiņi šādi dzīvokļi, par trim notiekot tiesvedība. Vienam no tiem parāds sasniedzis jau 2500 latu „Kurš to maksās? Parāds karājas gaisā,” noplāta rokas N. Jegorovs.

Dzīb Pleskodāle ir labākā situācijā, jo tai ir uzkrājuma fonds. Tomēr fondu iztukšot nav paredzēts, tas ir jāpapildina. Pārvaldniece mēģina problēmu risināt, piemēram, atslēdzot karsto ūdeni. Naivi cerēt, ka iedzīvotāji labprāt ielaiž biedrības pārstāvjus savos dzīvokļos, lai ļautu nogriezt ūdeni. Arī pēc brīdinājuma vēstulēm uz pastu viņi neiet. Ar parādniekiem tiesāšanās uzsākta jau pirms četriem gadiem, bet vēl neviena lieta tiesā nav izskatīta.

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā Lielupe 21 ir tāda pati problēma – ilgstoša tiesāšanās. Tur lietas tiesā iesniegtas pirms diviem gadiem un tikai tagad tās sāk izskatīt. Šajā sabiedrībā parādnieku dēļ nākas tērēt rezerves fonda līdzekļus, kas pēc tam jāiegulda atpakaļ, piemēram, ar iekasētajām soda naudām. Parādi mēneša laikā sasniedz vidēji 25 000-30 000 latu.

Ekonomikas ministrija nu ir ierosinājusi to, ko apsaimniekotāji jau dara, proti, parādus varētu dzēst no dzīvojamo māju obligātā uzkrājuma fonda līdzekļiem. Ministrijas ieskatā katrai mājai obligāti ir jāveido uzkrājumu fonds, kura līdzekļu var izlietot pēc nepieciešamības. Arī šajā gadījumā naudai fondā būs jāatgriežas agrāk vai vēlāk. Tas nozīmē, ka maksātāji turpinās maksāt parādnieku vietā, lai kā šo procesu nodēvētu. Tikmēr valsts ar parādniekiem iesaka strādāt gana maigi – laikus brīdināt viņus, slēgt parāda nomaksas grafikus utt. Apsaimniekotāji to jau dara, bet rezultāts redzams pirms katras apkures sezonas – ja iepriekšējās apkures sezonas laikā iekrātie parādi līdz nākamajai tiek lielākā vai mazākā apmērā samaksāti, tad ilgstošos parādus cilvēki tikpat kā nemaksā. Drīzāk ir jāmaina parādu piedziņas lietu izskatīšanas procedūra tiesās, lai to paātrinātu.

Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, ko varētu dēvēt arī par parādnieku ietekmēšanas grozījumiem, patlaban ir iesniegti Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā.

Avots: nra.lv /Antra Gabre