• Tweet

Izskatot politiķa Aivara Lemberga sūdzību par viņam kā tobrīd apcietinājumā esošai personai liegto iespēju balsot pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās noteiktajā pašvaldībā, Satversmes tiesa secināja, ka šāds ierobežojums neatbilst Latvijas pamatlikumam.

Ar sūdzībām Satversmes tiesā par esošo kārtību, kas neparedz šādas tiesības, vērsās tolaik vēl apcietinājumā esošais politiķis Aivars Lembergs. Kā norādīja Lembergs, pašreizējais regulējums liedza viņam iespēju balsot 2021. gada Ventspils valstspilsētas domes vēlēšanās.

“Latvijas valsts, pretēji Latvijas Republikas (LR) Satversmē garantētajām tiesībām, pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes  5. jūnija vēlēšanās. Satversmes tiesa par šo cilvēktiesību pārkāpumu ierosināja lietu un lūdza Saeimas viedokli. Saeima ar Saeimas priekšsēdētājas vietnieces parakstu tā vietā, lai atzītu nepieļaujamu cilvēktiesību pārkāpumu un apsolītu to īsā laikā novērst, sūta mani, Aivaru Lembergu, un citus apkrāptos pilsoņus vērsties administratīvajā tiesā, tērēt laiku un resursus, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumu,” iepriekš uzsvēra Lembergs.

Kā zināms, Centrālā vēlēšanu komisija bija secinājusi, ka Pašvaldības vēlēšanu likums nedod iespēju Lembergam piedalīties vēlēšanās, jo balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tajā vēlēšanu apgabalā, kurā reģistrēts.

Izpētot esošo situāciju, Lembergs secinājis, ka no Latvijā apcietinātājiem tikai mazai daļai ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Pēc politiķa sacītā, šāda situācija ir klajā pretrunā gan ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, gan ar Latvijas Republikas Satversmi.

Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 101. pants nosaka valsts pienākumu ne tikai garantēt pilsonim tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī radīt priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Un Latvijas pilsonis, kuram kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ir pilntiesīgs Latvijas pilsonis Satversmes 101. panta otrās daļas pirmā teikuma izpratnē un viņam ir tiesības vēlēt pašvaldības domi.

Savukārt apstrīdētās normas rada apcietinātajām personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala, Satversmes 101. pantā ietverto pamattiesību ierobežojumu, secināja ST.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās. Vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām, tās nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums pret savu valsti.

Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem, norādīja ST.

Tā kā apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, tas neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam, sprieda Satversmes tiesa.

Attiecībā uz Lembergu apstrīdētās normas, ciktāl tās viņam liedza piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, atzīstamas par spēkā neesošām no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Savukārt attiecībā uz pārējām personām – par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Foto: F64