Sankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus

Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Tas noteikts ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.
Grozījumi noteic, ka sankcionēto personu nekustamajam īpašumam Latvijā likmes vairs nenoteiks pašvaldības, bet šim īpašumam piemēros nodokļa likmi 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
Vismaz 80 procentus no šiem nodokļa ieņēmumiem pašvaldības varēs novirzīt atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā dēļ izceļo no savas zemes vai kuri kara dēļ tur nevar atgriezties un ir apmetušies uz dzīvi Latvijā.
Tāpat noteikts, ka sankcionētajām personām vairs nepiemēros nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus, kā arī tās vairs nesaņems nodokļa atlaides.
Ņemot vērā, ka pašvaldības jau ir izsūtījušas paziņojumus par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli, tās nodokļa apmēru pārrēķinā un līdz šī gada 15.jūlijam izsūtīs precizētu nodokļa maksāšanas paziņojumu.
Ja sankcionētā persona būs kavējusi nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, pašvaldībām noteiktas tiesības triju mēnešu laikā uzsākt nodokļa parāda piedziņu bezstrīda kārtībā.
Plānots, ka pašvaldībām kopējie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi varētu palielināties par 1,9 miljoniem eiro, norādīts grozījumu anotācijā.
Izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likumā veiktas, lai personām, kuras atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam noteiktas par sankciju subjektiem, liegtu iespēju izmantot līdzšinējos atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa jomā.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk