Saeimas vēlēšanās sarakstu mazāk, cīņa – agresīvāka
Ar katrām Saeimas vēlēšanām sarakstu kļūst mazāk, tomēr partiju priekšvēlēšanu cīņa kļūst – jo gadu, jo sīvāka. Tam par iemeslu ir gan tas, ka arvien retāk vēlētāji pieņem emocionālus lēmumus, gan arī tas, ka līdz ar stingrajiem priekšvēlēšanu reklāmas ierobežojumiem partijas cenšas sevi popularizēt kompromatu cīņās un agresīvā konfrontācijā.
11. Saeimas vēlēšanām sevi pieteikušas 13 partijas. Piecas no tām strādājušas iepriekšējā sasaukuma parlamentā, kuru tauta – pirmo reizi Latvijas vēsturē –izlēma atlaist, savukārt astoņas organizācijas līdzšinējā Saeimā nebija pārstāvētas.
No astoņiem jaunpienācējiem vienu, t. i., Zatlera Reformu partiju (ZRP) var saukt par vēlēšanu projektu, jo tā tika izveidota tikai īsi pēc referenduma un līdz šim vēl nav paguvusi sevi pierādīt ar konkrētiem darbiem. ZRP vadību ir uzņēmies kādreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš maija beigās kļuva par tautas nobalsošanas iniciatoru.
Tikmēr divas organizācijas – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kā arī Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) – ir vairākumam vēlētāju jau labi pazīstamas partijas ar ievērojamu darba pieredzi, arī parlamentā. Neraugoties uz vērā ņemamu priekšvēsturi, abām šīm partijām jau ilgāku laiku nav izdevies iegūt jaunu uzrāvienu, lai atgūtu kādreizējo vēlētāju atbalstu.
Sešus gadus lielajā politikā nav izdevies atgriezties arī 1991. gadā dibinātajai Kristīgi demokrātiskajai savienībai (KDS), kuras pārstāvji, savulaik sadarbojoties gan ar Latvijas Pirmo partiju, gan ar zaļajiem un arī zemniekiem, ir strādājuši vairākos parlamentos. Viens no redzamākajiem KDS cilvēkiem šajās vēlēšanās būs Armands Agrums, kurš ar otro kārtas numuru startēs Rīgas vēlēšanu apgabalā. Savulaik Jaunā laika biedrs A. Agrums kļuva bēdīgi slavens ar konfliktsituāciju pēc viņa atlaišanas no Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektora posteņa.
Eksperti atzīst, ka līdz ar 10. Saeimas vēlēšanām Latvijas politiskajā vidē aizsākās partiju apvienošanās ēra, kad vairākas spēcīgas organizācijas izlēma apvienot spēkus. Šīs tendences rezultātā pērn cīņu par vietu parlamentā uzsāka vismazākais partiju skaits kopš Latvijas neatkarības atgūšanas gadiem. 2010. gadā par iespēju pietuvoties varai cīnījās analogs sarakstu skaits, kāds tas būs arī šoruden – 13. Tikmēr, piemēram, 8. Saeimas vēlēšanās startēja 20 sarakstu, arī tādas apvienības kā Krievu partija un Latviešu partija. Savukārt 7. Saeimas vēlēšanās sarakstu bija vēl vairāk – uz vietām parlamentā pretendēja 21 politiskā organizācija, to vidū Zīgerista partija, Helsinki-86 un Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija. Vislielākais sarakstu skaits vēlētājiem tika piedāvāts pirmajās neatkarības gadu vēlēšanās, kad savus deputātus 5. Saeimas vēlēšanām pieteica 23 partijas.
Arī šoruden gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās vēlētājiem būs iespēja nobalsot par neparastām politiskajām organizācijām, piemēram, par partiju Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām, ko dibinājusi Virsmāte jeb Ventspils dziedniece Anita Pukaļeva. Tāpat uz iekļūšanu 11. Saeimā cer Pēdējā partija, kas tika dibināta īsi pirms iepriekšējām vēlēšanām, kā arī Tautas kontrole un partija Par prezidentālu republiku.
***
Eksperta viedoklis
Jurģis Liepnieks, polittehnologs:
– Tam, ka partiju priekšvēlēšanu cīņas ar katrām vēlēšanām kļūst arvien sīvākas, ir vairāki iemesli. Pirmām kārtām katras vēlēšanas balsotājiem ir mācību stunda. Cilvēki secina un vairs nepieļauj tādas kļūdas kā emocionāli balsojumi par dīvainiem projektiem. Sabiedrībai kļūstot izglītotākai un iegūstot demokrātijas pieredzi, balsotāji apzinās, ka nav jēgas balsot par šaubīgiem jaunveidojumiem ar eksotiskām idejām un bez pieredzējušiem līderiem. Arī paši politiķi apzinās, ka, sabiedrībai mainoties, vairs nav jēgas iesniegt sarakstus bez ideoloģiska seguma. Turklāt līdz ar stingrākiem noteikumiem priekšvēlēšanu aģitācijai partijas ir spiestas meklēt jaunus pašreklāmas veidus. Ja iepriekš partijas pirms vēlēšanām domāja par to, kādu dziesmu izvēlēties reklāmas sižetam un kurā pļavā labāk to filmēt, tad tagad tās meklē kompromatus par saviem konkurentiem un cenšas agresīvi konfrontēties ar oponentiem, jo arī tā ir pašreklāma.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Lembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālāk