Saeima pieņem izmaiņas kadastra likumā – iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs

Ceturtdien, 30. maijā, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Vienlaikus Finanšu ministrijas vadībā tiek plānots sakārtot sistēmu ilgtermiņā, lai nodrošinātu pašvaldībām pieejamā finansējuma stabilitāti. Likuma grozījumi paredz, ka 2025. gadā tiks nošķirtas un būs spēkā divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā.
Fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem, nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem.
Universālā kadastrālā vērtība nodrošinās patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. To izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Universālā kadastrālā vērtība tiks noteikta, balstoties uz 2022.gada tirgus datiem.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Ņemot vērā pieaugušo dzīves dārdzību, Tieslietu ministrija ir panākusi draudzīgāko risinājumu Latvijas ģimeņu budžetam – nošķirt divas kadastrālās vērtības. Latvijas iedzīvotāji var justies droši, ka nekustamā īpašuma nodoklis ne šogad, ne nākamgad nepieaugs līdz ar kadastrālo vērtību aktualizēšanu. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek ņemta vērā, pieņemot svarīgus lēmumus. Universālā kadastrālā vērtība turpmāk pildīs savu pamatfunkciju – ikvienam nodrošināt patiesāku priekštatu par sava īpašuma vērtību.”
Vienlaikus turpināsies darbs pie kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas pilnveides, lai kadastrālās vērtības nākotnē atspoguļotu tirgus situācijai atbilstošāku nekustamo īpašumu vērtību.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk