Saeima: norma pieņemta sociālā budžeta krīzes dēļ
Saeima kā galveno argumentu, Satversmes tiesā aizstāvot pieņemtos grozījumus likumā Par sociālo apdrošināšanu, izmanto sociālā budžeta deficītu un tam draudošo bankrotu.
Savukārt šīs likuma normas apstrīdētāji tiesā norāda, ka likumi Latvijā tiek mainīti ačgārni un netiek ņemts vērā izvērtējums, kā normas ietekmē cilvēkus – darba ņēmējus.
Satversmes tiesa otrdien atklātā procesā sāka izskatīt lietu par personas tiesībām uz sociālo drošību, ka darba devējs nav pienācīgi veicis sociālās iemaksas vai tās nav veicis vispār (procesā izsludināts pārtraukums līdz novembra beigām).
No šā gada likumā par sociālo apdrošināšanu ir spēkā norma, saskaņā ar kuru strādājošie pensijām ir apdrošināti tikai tādā gadījumā, ja par viņiem faktiski ir veiktas sociālās iemaksas. Līdz šim darbinieki bija sociāli apdrošināti arī gadījumos, ja sociālās iemaksas bija tikai deklarētas. Tas pasargāja cilvēkus gadījumos, ja negodīgs darba devējs no algas ieturēja nodokli, bet valstij nenomaksāja.
Lietas izskatīšanā pieaicināta virkne ekspertu – Saeimas deputāti, starp kuriem ir gan tie, kuri par šādu normu likumā nobalsoja, gan arī tie, kuri balsoja pret un vēlāk vērsās tiesā, Labklājības un Finanšu ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti un citi.
Saeima šos grozījumus pieņēma pēc lielām diskusijām, jo Saeimas Juridiskais birojs jau pašā sākumā brīdināja par iespējamu tiesas procesu. Jāņem vērā, ka likuma norma, kas būtiski maina darba ņēmēja sociāli apdrošinātas personas statusu (proti, ja sociālās iemaksas ir tikai deklarētas, cilvēks nav apdrošināts pensijai), sākotnēji neparedzēja iespēju darba ņēmējam pašam samaksāt šo nodokli, ja viņš atklāj, ka sociālās iemaksas par viņu nav veiktas. Taču pēcāk grozījumi tika uzlaboti.
Tomēr, kā tiesā norādīja pieteikuma iesniedzēju pārstāvis advokāts Eduards Ikvilds, nav saprotams, kāpēc darbiniekam darba devēja vietā ir jāveic sociālas iemaksas, ja valsts to tieši darba devējam ir uzlikusi par pienākumu. Otrkārt, darba ņēmējs (izņēmums ir pašnodarbinātie) nemaz nevar pats nomaksāt nodokļus. «Ieviešot šādu sistēmu, Saeima ar savu lēmumu samazina cilvēku paļāvību tam, ka valsts spēj nodrošināt nodokļu iekasēšanu, bet negodīgiem darba devējiem rada motivāciju nemaksāt daļu nodokļu, zinot, ka darbinieki paši varēs samaksāt, ja darba devējs nenomaksās,» norāda E. Ikvalds. Pēc viņa domām, tas ir spilgts piemērs varas attiecībām ar ierindas pilsoni. Advokāts arī minēja apstākli, ka cilvēkiem nemaz nav pieejama informācija, kā viņam rīkoties gadījumos, ja atklājas nodokļu nemaksāšana.
Savukārt no Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa, kas pārstāv Saeimas viedokli, viedokļa izklāsta izriet, ka galvenais arguments, kā jau tika paredzēts, būs sociālā budžeta deficīts. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Saeima vispār pieņem šādas normas. Pēc G. Kusiņa teiktā, nākamgad sociālajā budžetā būs 14 miljonu iztrūkums, bet 2013. gadā – jau 160 miljoni latu (ieguvums no konkrētās normas gadā tiek lēsts ap 4 miljoniem latu). Saeimas aizstāvība arī stingri balstās uz faktu, ka cilvēki brīvi varot pārbaudīt, vai un kādas sociālās iemaksas darba devējs par darbinieku veic, un, ja cilvēki piekrīt algai aploksnē, valstij nav jāgarantē nekādas sociālās apdrošināšanas tiesības. Tomēr uz jautājumu, kādas ir reālās iespējas cilvēkam rīkoties, ja viņš atklāj, ka nodokļi netiek maksāti, atbilde ir: rosināt attiecīgā uzņēmuma maksātnespēju, vērsties tiesā vai pašam samaksāt nodokļus. Tieši šī pēdējā iespēja visvairāk mulsina – darba devējam ir tiesības no darbinieka algas noskaitīt sociālā nodokļa daļu, viņš var budžetā to nepārskaitīt, bet darba ņēmējs ir «tiesīgs» samaksāt šo nodokli vēlreiz.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Lembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālāk