Saeima konceptuāli atbalsta ieceri neiekļaut elektroenerģijas rēķinos OIK

Saeima otrdien, 31.janvārī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus, kas paredz atcelt pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas.
“Tā ir laba ziņa gan visām mājsaimniecībām, gan komersantiem, ka šāda pozīcija vairs netiks iekļauta elektroenerģijas rēķinos. Tas būs tiešs ieguvums ikvienam elektroenerģijas pakalpojuma saņēmējam,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone. “Tas nenozīmē, ka obligātā iepirkuma komponente kā tāda tiek atcelta vispār. To plānots turpmāk segt no valsts budžeta līdzekļiem,” skaidroja komisijas priekšsēdētāja, uzsverot – jebkurā gadījumā tas vairs nebūs papildu slogs elektroenerģijas galapatērētājiem.
Pagājušā gada novembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja OIK un jaudas komponenti nulle eiro apmērā. Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus. OIK ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem. Gadījumā, ja publiskā tirgotāja ar OIK sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, tās segs no valsts budžeta, norādīts likumprojekta anotācijā.
Sākotnēji OIK tika ieviesta, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu, paredzot tiesības OIK sistēmas dalībniekiem saņemt valsts atbalstu Eiropas Komisijas apstiprinātās atbalsta shēmas ietvaros. Daudzi ražotāji ir izstājušies no atbalsta sistēmas pēdējā gada laikā un šobrīd OIK atbalsta sistēmā darbojas vien 16 energoražotāji, informēja Enerģētikas un klimata ministrijas pārstāvji.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas Saeimai vēl jāatbalsta otrajā – galīgajā – lasījumā.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk