Saeimā darbu sāk Sabiedrības saliedētības komisija
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem šī gada 1.aprīlī Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija oficiāli ir pārtapusi par Sabiedrības saliedētības komisiju.
Līdz šim komisijas galvenais darbs bija kontrole pār Pilsonības likuma izpildi. Tāpat komisija nodarbojās ar līdzšinējās situācijas analīzi – uzklausīja nozaru ekspertus un dažādu sociālo grupu pārstāvjus, kā arī apkopoja pētījumu rezultātus integrācijas un sabiedrības saliedētības jomā, tādējādi sagatavojoties darbam Sabiedrības saliedētības komisijas statusā.
“Politiķiem, tāpat kā visiem cilvēkiem Latvijā, jāatrod kopīgais, kas balstās daudz dziļāk cilvēciskajā būtībā. Tāpēc ir nepieciešams pastiprināt garīgo dimensiju politikā – garīgums un kultūra ir tās būtiskās lietas, kas cilvēkiem un politiķiem var dot kvalitatīvi jaunu saprašanās iespēju,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, norādot, ka šī iemesla dēļ komisija februārī kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Rīgas pilī rīkoja politiķu un garīgo līderu diskusiju “Garīgā dimensija un politika”.
Mainoties komisijas nosaukumam, mainās arī tās funkcijas. Komisijas mērķis ir veicināt sabiedrības saliedētību un pārvarēt etnisko sašķeltību. Komisijas galvenie uzdevumi ir veikt analīzi par līdzšinējo integrācijas politiku Latvijā un, iesaistot plašsaziņas līdzekļus un sabiedriskās organizācijas, rosināt kvalitatīvi jaunu dialogu par nacionālo vienotību un saliedētību.
Tāpat komisija strādās ar likumdošanas iniciatīvām, kas saistītas ar sabiedrības etniskās saliedētības jautājumiem. Viens no komisijas darba virzieniem būs saiknes saglabāšana un stiprināšana ar tautiešiem ārzemēs, lai viņi justos piederīgi Latvijai – gan tie, kuru senči izbraukuši pirms daudziem gadu desmitiem, gan mūsdienās emigrējušie. Līdz šim jau bijusi tikšanās ar Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieku par sadarbību ar diasporu Rolandu Lappuķi, tāpat komisijas priekšsēdētājs apmeklējis latviešus Štutgartē.
Sabiedrības saliedētības komisijā strādā deputāti Ilmārs Latkovskis, Valdis Liepiņš, Ainars Latkovskis, Dzintars Ābiķis, Irina Cvetkova, Ina Druviete, Jānis Dūklavs, Aleksandrs Jakimovs, Ingmārs Līdaka, Ināra Mūrniece, Vladimirs Nikonovs, Vladimirs Reskājs, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks un Jānis Upenieks.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk