Saeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā

Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā aicina Eiropas Savienību (ES) nekavējoties izstrādāt 14. sankciju kārtu pret Krieviju un iekļaut sankcionēto preču sarakstā arī mangāna rūdu, lai novērstu tās nonākšanu Krievijā un izmantošanu militārajā rūpniecībā.
Deputāti norāda, ka ir jāuztur ES sankciju spiediens pret Krieviju, tai skaitā, piemērojot jaunus ierobežojošus pasākumus, un ir jāsalāgo ES noteiktās sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju. Dokumentā arī pausts pilnīgs atbalsts Baltijas valstu muitas dienestu šā gada 26.janvāra paziņojumam par reģionālo pieeju, lai nodrošinātu vienotu muitas kontroli un informācijas apmaiņu ES ierobežojošo pasākumu pret Krieviju un Baltkrieviju īstenošanai.
Deputāti lēmuma projektā vērš uzmanību: lai operatīvi ierobežotu mangāna rūdas nokļūšanu Krievijā, tai nosakāms divējādas lietojamības preces statuss, kā to paredz attiecīgā ES regula. Deputāti aicina visu ES dalībvalstu valdības pieņemt atbilstošus nacionālā līmeņa lēmumus.
Deputāti aicina Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas valdības pieņemt savstarpēji koordinētu lēmumu par tranzīta liegšanu divējādās lietojamības precēm atbilstoši regulai, tādējādi novēršot preču nonākšanu militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā. Tāpat deputāti aicina minētās valstu valdības un atbildīgās institūcijas piemērot ES regulu dotās tiesības ierobežot preču tranzītu un eksportu gadījumos, kad neraksturīgi apjomi vai maršruti indicē risku, ka tiek īstenota sankciju režīma apiešana.
Šobrīd gan nacionālā līmeņa datu analīze, gan starptautisko ekspertu vērtējums nepārprotami norāda uz būtiskiem riskiem saistībā ar ievērojumu divējādās lietojamības preču un sankciju sarakstos iekļauto preču eksporta apjoma kāpumu uz vairākām Centrālāzijas un Dienvidkaukāza valstīm, teikts dokumentā.
Dokumentā arī atzīmēts, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir aicinājusi īstenot pēc iespējas plašus savstarpējas tirdzniecības (importa un eksporta) un tranzīta aizliegumus un ierobežojumus ar Krieviju un Baltkrieviju.
Deputāti atgādina, ka ES regula nosaka pienākumu ikvienam eksportētājam, kurš zina, ka ekportētās preces ir pilnībā vai daļēji paredzētas militāriem mērķiem, kā tas ir mangāna rūdas gadījumā, informēt kompetento iestādi. Šī kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajam eksportam ir jāsaņem atļauja. Deputāti mudina visus uzņēmējus rūpīgi izvērtēt un izpildīt tiem noteikto pienākumu informēt kompetento iestādi un izprasīt eksporta atļauju precēm, kas varētu tikt izmantotas militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā.
Tāpat visi Latvijas un ES uzņēmēji aicināti atteikties no tādu pakalpojumu sniegšanas, kā rezultātā noteikta veida preces vai pakalpojumi var nonākt Krievijas militāras industrijas rīcībā un tikt izmantoti agresijas turpināšanai pret Ukrainu.
Deputāti arī atkārtoti kategoriski nosoda agresorvalstu rīcību un pieprasa nekavējoties pārtraukt uzsākto karadarbību un izvest visus savus militāros spēkus no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas. Tāpat deputāti novērtē līdz šim Ukrainai sniegto ekonomisko, finansiālo, militāro un politisko atbalstu un ES līmenī panākto sankciju piemērošanu pret agresorvalsti Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju.
Vēl par tēmu:
FM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk