Saeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā

Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā aicina Eiropas Savienību (ES) nekavējoties izstrādāt 14. sankciju kārtu pret Krieviju un iekļaut sankcionēto preču sarakstā arī mangāna rūdu, lai novērstu tās nonākšanu Krievijā un izmantošanu militārajā rūpniecībā.
Deputāti norāda, ka ir jāuztur ES sankciju spiediens pret Krieviju, tai skaitā, piemērojot jaunus ierobežojošus pasākumus, un ir jāsalāgo ES noteiktās sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju. Dokumentā arī pausts pilnīgs atbalsts Baltijas valstu muitas dienestu šā gada 26.janvāra paziņojumam par reģionālo pieeju, lai nodrošinātu vienotu muitas kontroli un informācijas apmaiņu ES ierobežojošo pasākumu pret Krieviju un Baltkrieviju īstenošanai.
Deputāti lēmuma projektā vērš uzmanību: lai operatīvi ierobežotu mangāna rūdas nokļūšanu Krievijā, tai nosakāms divējādas lietojamības preces statuss, kā to paredz attiecīgā ES regula. Deputāti aicina visu ES dalībvalstu valdības pieņemt atbilstošus nacionālā līmeņa lēmumus.
Deputāti aicina Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas valdības pieņemt savstarpēji koordinētu lēmumu par tranzīta liegšanu divējādās lietojamības precēm atbilstoši regulai, tādējādi novēršot preču nonākšanu militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā. Tāpat deputāti aicina minētās valstu valdības un atbildīgās institūcijas piemērot ES regulu dotās tiesības ierobežot preču tranzītu un eksportu gadījumos, kad neraksturīgi apjomi vai maršruti indicē risku, ka tiek īstenota sankciju režīma apiešana.
Šobrīd gan nacionālā līmeņa datu analīze, gan starptautisko ekspertu vērtējums nepārprotami norāda uz būtiskiem riskiem saistībā ar ievērojumu divējādās lietojamības preču un sankciju sarakstos iekļauto preču eksporta apjoma kāpumu uz vairākām Centrālāzijas un Dienvidkaukāza valstīm, teikts dokumentā.
Dokumentā arī atzīmēts, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir aicinājusi īstenot pēc iespējas plašus savstarpējas tirdzniecības (importa un eksporta) un tranzīta aizliegumus un ierobežojumus ar Krieviju un Baltkrieviju.
Deputāti atgādina, ka ES regula nosaka pienākumu ikvienam eksportētājam, kurš zina, ka ekportētās preces ir pilnībā vai daļēji paredzētas militāriem mērķiem, kā tas ir mangāna rūdas gadījumā, informēt kompetento iestādi. Šī kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajam eksportam ir jāsaņem atļauja. Deputāti mudina visus uzņēmējus rūpīgi izvērtēt un izpildīt tiem noteikto pienākumu informēt kompetento iestādi un izprasīt eksporta atļauju precēm, kas varētu tikt izmantotas militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā.
Tāpat visi Latvijas un ES uzņēmēji aicināti atteikties no tādu pakalpojumu sniegšanas, kā rezultātā noteikta veida preces vai pakalpojumi var nonākt Krievijas militāras industrijas rīcībā un tikt izmantoti agresijas turpināšanai pret Ukrainu.
Deputāti arī atkārtoti kategoriski nosoda agresorvalstu rīcību un pieprasa nekavējoties pārtraukt uzsākto karadarbību un izvest visus savus militāros spēkus no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas. Tāpat deputāti novērtē līdz šim Ukrainai sniegto ekonomisko, finansiālo, militāro un politisko atbalstu un ES līmenī panākto sankciju piemērošanu pret agresorvalsti Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk