Sabiedrībā dalās viedokļi par iespējamiem koalīcijas partneriem
Socioloģiskās aptaujas liecina: sabiedrībā par nākamās koalīcijas sastāvu valda tikpat pretēji viedokļi kā politiskajā vidē. Trešdaļa vēlētāju uzskata, ka visspēcīgāko koalīciju veidotu labējie spēki, taču tikpat liels ir arī kreisās valdības atbalstītāju skaits.
Portāla nra.lv aptauja apliecina, ka sabiedrībā valda milzīga viedokļu polaritāte. Līdzvērtīgs balsotāju skaits iestājas gan par labējo valdību, ko veidotu Vienotība, Nacionālā apvienība un Zatlera Reformu partija (ZRP), gan arī par koalīciju, kurā vislatvijiešus aizstātu Saskaņas centra (SC) politiķi. Lai gan valdības modelim, kurā tiktu iesaistīti kreisie spēki, nra.lv aptaujas dalībnieki devuši nedaudz lielāku priekšroku, atšķirība ir nebūtiska – tikai 2 procenti.
Līdzīgas konsekvences parādījusi arī socioloģisko pētījumu kompānijas TNS Latvia aptauja, kurā atšķirība starp respondentu prioritāti par labu kreisajai vai labējai koalīcijai ir tikai 3 procenti, turklāt par labu nacionāļu iesaistei valdības darbā.
Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo akcentē: diametrāli pretēju viedokļu nostiprināšanās sabiedrībā ir likumsakarīga un atspoguļo arī vēlēšanu procesa tendences. «Sabiedrība sākusi dalīties divos pretējos flangos,» klāstīja eksperts, «kas ir kā atbildes reakcija vienam uz otru. Tiesa, tā sabiedrības daļa, kas atbalsta Saskaņas centra iekļaušanos valdībā, pagaidām nodarbojas ar minēšanu, jo neviens nezina, ko, atrodoties pie varas, no šīs partijas var sagaidīt. Tikmēr nacionāļi kā valdošā vairākuma pārstāvji būs prognozējami, jo tēvzemiešiem bijusi liela pieredze dažādu koalīciju sastāvā.»
Politologs arī atzīst, ka, viņaprāt, līdzvērtīgais – turklāt nemainīgais – SC un nacionāļu atbalstītāju skaits apliecina, ka sabiedrība īpaši neseko līdzi politiskajām norisēm. «Domāju, sabiedrība nav sadzirdējusi būtisko Saskaņas centra vēstījumu par okupācijas fakta atzīšanu. Pretējā gadījumā kreisā flanga atbalstītāju skaits būtu pieaudzis,» pauda F. Rajevskis. Tiesa, viņaprāt, sabiedrība ir palaidusi garām arī to, ka, tiecoties iekļūt koalīcijā, SC jau uzreiz pēc vēlēšanām ir sācis nodot savus priekšvēlēšanu solījumus – arī par pensiju paaugstināšanu un starptautiskā aizdevuma grafika pārskatīšanu.
Polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka vēlētāji uzmanīgi seko līdzi politiskajām norisēm un ikkatra partiju rīcība tiek piefiksēta. Tiesa, reakcija uz tām tik tiešām nākot ar zināmu laika nobīdi, ko pierāda arī šajās vēlēšanās aktīvi vilktie mīnusi daudzu partiju līderiem. «Cilvēki visu redz un atceras, pat ja tūlītējie pētījumi to neuzrāda. Politiskās rīcības novērtējums nāk vēlāk – izšķirošos brīžos,» komentēja J. Liepnieks. Tāpat eksperts piekrita secinājumam par divu diametrāli pretēju flangu veidošanos Latvijas sabiedrībā, un katrs no tiem kļūst arvien emocionālāks. «Šķiet, šogad Saskaņas centra balsotājs vairāk nekā jebkad cer uz šī spēka nonākšanu valdībā, tāpēc, nesagaidot šo scenāriju, vēlētāju vilšanās būs lielāka nekā parasti. Savukārt tas var izraisīt arī lielāku paša Saskaņas centra neapmierinātību nekā parasti pēc palikšanas ārpus valdošā vairākuma. Šādā gadījumā kreisie vairs nebūs tā miermīlīgā opozīcija, kādus viņus pieradušas redzēt citas partijas. Savukārt, ņemot vērā lielo Saskaņas centra mandātu skaitu 11. Saeimā, sakāpināta kreiso neapmierinātība var novest pie agresīvas opozīcijas, kas spējīga paralizēt koalīcijas darbu,» prognozēja J. Liepnieks.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālāk