Rūpēsies par plašāku noguldītāju aizsardzību
Pretēji līdzšinējai pieredzei, ka Saeimas izmeklēšanas komisijas nespēj sniegt solītos vai vēlamos rezultātus, parlamentārieši cer, ka jaunizveidotā komisija Latvijas Krājbankas jautājumā spēs veicināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai līdzīgas situācijas kļūtu mazāk iespējamas.
Pēdējais fiasko
Pēdējā Saeimas izmeklēšanas komisija, kas darbu bija spiesta pārtraukt to īsti nesākusi, bija šā gada 24. februārī izveidotā komisija par iespējamām pretlikumīgajām darbībām a/s Parex banka pārņemšanā un restrukturizācijā. Saskaņā ar likumu normām komisija tika izveidota uz trim mēnešiem. Komisija nosūtīja informācijas pieprasījumus un tikai 3. maijā sāka saņemt atbildes. Tā kā trīs mēnešu laiks beidzās 24. maijā, kārtējā Saeimas plenārsēdē tikai divas nedēļas pēc pirmo atbilžu saņemšanas tika izskatīts lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laika pagarināšanu, bet deputātu vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja, un komisija pārtrauca eksistēt. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī citas parlamentārās izmeklēšanas komisijas.
Tomēr Saeimas deputāti cer, ka šoreiz komisijas darbībai būs reāli rezultāti. Piemēram, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Imants Parādnieks uzskata, ka visam reiz pienāk pirmā reize, arī rezultatīvam Saeimas izmeklēšanas komisijas darbam. «Parex komisijai darbu neļāva pabeigt, tāpēc tās rezultātus nevar vērtēt. Turklāt ir doma atjaunot šo komisiju,» teica deputāts. Viņš norādīja, ka notikumi ap Latvijas Krājbanku ir pietiekami svaigi, lai komisijas deputāti spētu strādāt ātri un rezultatīvi.
Vērtēs pašvaldību atbildību
Arī Vienotības deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs uzskata, ka šī komisija varētu strādāt produktīvi un rosināt izmaiņas likumos, kas iespējamā banku krahā ļautu optimizēt zaudējumus pašvaldībām un valstij: «Papildus pētīsim pašvaldības, jo bankās, kurās notiek problēmas, ir lieli pašvaldību finanšu līdzekļi. Piemēram, Rīgas domei Krājbankas depozītos ir 10 miljoni latu. Tajā pašā laikā ir bankas, kurās nosacījumi un procenti ir daudz izdevīgāki vai vismaz tādi paši, bet pašvaldību noguldījumi tajās ir simtām reižu mazāki,» piebilda politiķis.
Komisija varētu arī lemt par to, vai nepieciešams noguldījumu garantiju fondu attiecināt uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Nebūšot gan iespējams šos Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ierosinātos likuma grozījumus pieņemt ar atpakaļejošu datumu, bet nākotnē šāda norma tiešām varētu eksistēt.
J. Reirs arī neslēpa, ka, viņaprāt, komisija izveidota opozīcijas populisma dēļ, taču tas izdarīts, pildot likumu. Viņš arī uzsver, ka komisijai nevajadzētu nodarboties ar vainīgo meklēšanu, bet vairāk pievērsties tieši «normatīvo aktu uzlabošanai un sistēmisko problēmu atrašanai».
Šim viedoklim pievienojas arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. «Vainīgos meklēs prokuratūra, mums jāmeklē nepilnības sistēmā,» teica priekšsēdētājs. Viņš norādīja, ka nav pieņemama valdošās koalīcijas nostāja, ka pret šādiem gadījumiem, kad noticis noziegums, aizsardzība nav iespējama. «Tas, manuprāt, ir tāds bezpalīdzīgs konstatējums,» teica A. Brigmanis.
Vainīgie jāmeklē prokuratūrai
Savukārt Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atklāti pasaka, ka komisija izveidota opozīcijai nepieņemamās finanšu ministra Andra Vilka attieksmes dēļ. «Uz to, pasakot, ka cilvēkiem pašiem jābūt prātīgiem, izvēloties bankas, pamudināja Vilka kungs. Vara atzina, ka tā ar banku uzraudzību nav nodarbojusies un nenodarbosies. Un es domāju gan Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, gan valdību, Latvijas Banku un drošības dienestus,» teica J. Urbanovičs.
Arī viņš neuzskata, ka būtu jāmeklē vainīgie, bet jādara viss iespējamais, lai panāktu, ka tieši par banku sistēmu atbildīgās iestādes, valdība un drošības dienesti turpmāk nevarētu aizbildināties, ka atbildība jāuzņemas tikai noguldītājiem.
«Mums vēl ir trīs valsts bankas – Hipotēku un zemes banka, Parex un Citadele, par kurām melš visādas lietas. Un šajā situācijā – kāpēc neticēt, ka aiz muguras tur var notikt kaut kādas afēras. Kā mēs varam par to neuztraukties?» norāda deputāts.
Viņš gan ir skeptisks par to, vai komisijai ļaus strādāt ilgstoši un sasniegt mērķus. «Skaidrs, ka bal-sojamā mašīna pēc pāris mēnešiem nobalsos un pateiks, ka nebija jēgas. Bal-su tam pietiks. Taču ir jāņem vērā, ka, turpinot Parex komisijas darbu, būtu izdarīti pareizie secinājumi un Krājbankas situācija nebūtu vairs iespējama,» teica J. Urbanovičs.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Bezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk