• Tweet

No 11. oktobra līdz 10. decembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma Romana Sutas grāmatu ilustrāciju izstāde “No vārda līdz līnijai”.

Turpinot pasākumu programmu, veltītu ievērojamā latviešu mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) 120. dzimšanas gadadienai, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs atklāj jaunu izstādi – “No vārda līdz līnijai”, kas aktualizē citu šķautni talantīgā un daudzpusīgā autora daiļradē. Šoreiz skatītāju uzmanībai tiek piedāvāti tušas zīmējumi, ko mākslinieks darinājis sev tuvu latviešu rakstnieku grāmatu ilustrēšanai.

Spilgts klasiskā modernisma pārstāvis Romans Suta radoši izpaudās ne tikai kā gleznotājs, scenogrāfs, interjeru un filmu dekorators, mākslas teorētiķis un kritiķis, bet arī kā grafiķis un grāmatu ilustrators. Ar grafiku Suta sāka aizrauties jau tad, kad nopietnāk pievērsās mākslas apgūšanai – 1910. gadu vidū. Paralēli individuālā rokraksta izkopšanai mākslinieks kultivējis grafikas valodas izteiksmi, kas savu pilnbriedu sasniedza 1920. gadu beigās – 1930. gados, laikā, kad arī tapa viņa grāmatu ilustrācijas.

Strādājot pie darbu atlases, muzejs vēlējās veidot stāstu par Sutu gan kā nepārspējamu grafikas kompozīciju meistaru, gan kā grāmatu ilustratoru jeb cilvēku, kurš drukātajam tekstam piešķir vizuāli uztveramu un estētiski baudāmu aspektu. Ekspozīcijā apmeklētāji ieraudzīs oriģinālās ilustrācijas dzejoļu krājumiem: Viktora Eglīša (1877–1945) “Dvēseles slāpēm” (1922), Aleksandra Čaka (1901–1950) “Poēmai par ormani” (1930), Andreja Kurcija (1884–1959) “Dzīvībai” (1933), Jāņa Plauža (1903–1952) “Putnu ceļam” (1939), kā arī citas autora darinātās ilustrācijas grāmatās un kopijās.

Grafikā Romans Suta radīja savdabīgu, neatkārtojamu stilu, ko raksturo brīva, ekspresīva līnija, kas precīzi pasniedz notikumu vai tēlu. Šādai pieejai viņu īpaši iedvesmoja senie ķīniešu un japāņu meistari, kuru prasme izteikt procesa būtību vienā otas triepienā mākslinieka acīs bija augstākā pilnība tušas zīmējumu tehnikā. Lai zīmējumā attēlotajam piešķirtu zināmu dzīvību, Suta neizrāvās ar pārlieku detalizāciju un smalku elementu atveidošanu, tādējādi ļaujot “runāt” kompozīcijai un līnijām. Savos darbos autors izmantoja gaišo un tumšo laukumu pretstatījumu, kas izstrādāts līdz perfektumam, – pats Romans Suta izteicies, ka kompozīcija ir gatava tikai tad, ja tajā vairs nevar nekā ne pielikt, ne atņemt.

Visus minētos principus mākslinieks ievērojis, darinot grāmatu ilustrācijas. Lieliska mijiedarbība izveidojusies starp dzejnieka, rakstnieka, pilsētas apdziedātāja Aleksandra Čaka dzejas rindām “Poēmā par ormani” un Romana Sutas ilustrācijām šim darbam. Poēmas tematika – pilsētas centra un nomaļu romantika, krodziņu un tajā laiku pavadošo cilvēku ikdienas ritējums – nebija sveša arī Sutam, kura gleznās un grafikās bieži sastopamas līdzīgas ainas un personāži. Meistars ilustrējis arī vairākas Andreja Kurcija grāmatas. Dzejoļu krājumā “Dzīvība” mākslinieks dažviet izmantojis konstruktīvas kompozīcijas uzbūvi, kas labāk atbilst Kurcija lakoniskajam dzejas ritmam. Jāņa Plauža “Putnu ceļā” vērojama Sutas grafikai ierastā atraisītā, bet rūpīgi pārdomātā otas līnija, kas, gluži kā viņa iecienītajā Senās Japānas un Ķīnas mākslā, spēj vizuāli uztveramā formā izstāstīt dzejoļa vēstījumu, attēlot tajā paustās domas un uzburt attiecīgu noskaņu.

Ekspozīcija iepazīstina skatītājus ar Romana Sutas darbiem un arhīva materiāliem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcijas un privātkolekcijas.

Izstādi papildina pasākumu programma, kas iekļauj tikšanās ar izstādes kuratori Elviju Pohomovu “Sarunas muzejā” formātā un citas aktivitātes.

Foto: Publicitātes