Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā atklās izstādi “No vārda līdz līnijai”
No 11. oktobra līdz 10. decembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma Romana Sutas grāmatu ilustrāciju izstāde “No vārda līdz līnijai”.
Turpinot pasākumu programmu, veltītu ievērojamā latviešu mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) 120. dzimšanas gadadienai, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs atklāj jaunu izstādi – “No vārda līdz līnijai”, kas aktualizē citu šķautni talantīgā un daudzpusīgā autora daiļradē. Šoreiz skatītāju uzmanībai tiek piedāvāti tušas zīmējumi, ko mākslinieks darinājis sev tuvu latviešu rakstnieku grāmatu ilustrēšanai.
Spilgts klasiskā modernisma pārstāvis Romans Suta radoši izpaudās ne tikai kā gleznotājs, scenogrāfs, interjeru un filmu dekorators, mākslas teorētiķis un kritiķis, bet arī kā grafiķis un grāmatu ilustrators. Ar grafiku Suta sāka aizrauties jau tad, kad nopietnāk pievērsās mākslas apgūšanai – 1910. gadu vidū. Paralēli individuālā rokraksta izkopšanai mākslinieks kultivējis grafikas valodas izteiksmi, kas savu pilnbriedu sasniedza 1920. gadu beigās – 1930. gados, laikā, kad arī tapa viņa grāmatu ilustrācijas.
Strādājot pie darbu atlases, muzejs vēlējās veidot stāstu par Sutu gan kā nepārspējamu grafikas kompozīciju meistaru, gan kā grāmatu ilustratoru jeb cilvēku, kurš drukātajam tekstam piešķir vizuāli uztveramu un estētiski baudāmu aspektu. Ekspozīcijā apmeklētāji ieraudzīs oriģinālās ilustrācijas dzejoļu krājumiem: Viktora Eglīša (1877–1945) “Dvēseles slāpēm” (1922), Aleksandra Čaka (1901–1950) “Poēmai par ormani” (1930), Andreja Kurcija (1884–1959) “Dzīvībai” (1933), Jāņa Plauža (1903–1952) “Putnu ceļam” (1939), kā arī citas autora darinātās ilustrācijas grāmatās un kopijās.
Grafikā Romans Suta radīja savdabīgu, neatkārtojamu stilu, ko raksturo brīva, ekspresīva līnija, kas precīzi pasniedz notikumu vai tēlu. Šādai pieejai viņu īpaši iedvesmoja senie ķīniešu un japāņu meistari, kuru prasme izteikt procesa būtību vienā otas triepienā mākslinieka acīs bija augstākā pilnība tušas zīmējumu tehnikā. Lai zīmējumā attēlotajam piešķirtu zināmu dzīvību, Suta neizrāvās ar pārlieku detalizāciju un smalku elementu atveidošanu, tādējādi ļaujot “runāt” kompozīcijai un līnijām. Savos darbos autors izmantoja gaišo un tumšo laukumu pretstatījumu, kas izstrādāts līdz perfektumam, – pats Romans Suta izteicies, ka kompozīcija ir gatava tikai tad, ja tajā vairs nevar nekā ne pielikt, ne atņemt.
Visus minētos principus mākslinieks ievērojis, darinot grāmatu ilustrācijas. Lieliska mijiedarbība izveidojusies starp dzejnieka, rakstnieka, pilsētas apdziedātāja Aleksandra Čaka dzejas rindām “Poēmā par ormani” un Romana Sutas ilustrācijām šim darbam. Poēmas tematika – pilsētas centra un nomaļu romantika, krodziņu un tajā laiku pavadošo cilvēku ikdienas ritējums – nebija sveša arī Sutam, kura gleznās un grafikās bieži sastopamas līdzīgas ainas un personāži. Meistars ilustrējis arī vairākas Andreja Kurcija grāmatas. Dzejoļu krājumā “Dzīvība” mākslinieks dažviet izmantojis konstruktīvas kompozīcijas uzbūvi, kas labāk atbilst Kurcija lakoniskajam dzejas ritmam. Jāņa Plauža “Putnu ceļā” vērojama Sutas grafikai ierastā atraisītā, bet rūpīgi pārdomātā otas līnija, kas, gluži kā viņa iecienītajā Senās Japānas un Ķīnas mākslā, spēj vizuāli uztveramā formā izstāstīt dzejoļa vēstījumu, attēlot tajā paustās domas un uzburt attiecīgu noskaņu.
Ekspozīcija iepazīstina skatītājus ar Romana Sutas darbiem un arhīva materiāliem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcijas un privātkolekcijas.
Izstādi papildina pasākumu programma, kas iekļauj tikšanās ar izstādes kuratori Elviju Pohomovu “Sarunas muzejā” formātā un citas aktivitātes.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Rīgā ar plašu kultūras programmu svinēs Neatkarības atjaunošanas dienu
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4. maiju, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus – gan svinīgo ziedu nolikšanas...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālākLatvijā varētu uzņemt “Netflix” kino projektu, kas Finanšu ministrijas rīcības dēļ ir apdraudēts
Pēdējos 10 gados kino industrija Latvijā piedzīvojusi būtisku progresu, pateicoties ārvalstu kino ražotājiem, kas izvēlas filmas un seriālus uzņemt citās valstīs. Arī pie mums. Un tam...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā teātra Jaunajā zālē pirmizrāde – Margaretas Perijas traģikomēdija “Laiks Paradīzei”
Latvijas Nacionālajā teātrī 18. aprīlī ceļu pie skatītājiem uzsāk mūsdienu īru dramaturģes, rakstnieces Mārgaretas Perijas traģikomēdija “Laiks Paradīzei!”. “Izrāde ir stāsts...
Lasīt tālāk“Summer Sound 2024” papildina programmu ar Robin Schulz, Ofenbach un somu sensāciju Käärijä
Grandiozākais pludmales festivāls Baltijā “Summer Sound”, kas šogad notiks 2. un 3. augustā Liepājā, papildina pašmāju un starptautisko mākslinieku programmu. Mākslinieku sarakstam pievienojas:...
Lasīt tālākNacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos dekadentiskā drāma “Ugunsseja”
11. aprīlī Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē pirmizrādi piedzīvos ievērojamā vācu dramaturga Mariusa fon Maienburga dekadentiskā drāma “Ugunsseja”, kuru veidojis jaunais režisors...
Lasīt tālāk“Skaņu mežā” – abstraktā repa duets Armand Hammer
4. un 5. oktobrī kultūras ēkā "Hanzas Perons" (Hanzas ielā 16A) notiks eksperimentālās mūzikas festivāls "Skaņu mežs'2024", un tā otrā vakara galvenie viesi būs abstraktā hip-hopa duets...
Lasīt tālākAminata kopā ar Sudden Lights izdod pavasarīgu dziesmu “Ataust rīts”
Aminata kopā ar Sudden Lights izdevusi saulainu pavasara vēstnesi, dziesmu “Ataust rīts”. Dziesmas autori ir Aminata Savadogo un Andrejs Reinis Zitmanis, to producējis JJ Lush. ““Ataust...
Lasīt tālākLieldienās Rīgā aicina uz jautru šūpošanos, pikniku un plašu kultūras programmu
Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu...
Lasīt tālākPirmizrādi Latvijā piedzīvos Dāvja Sīmaņa filma “Marijas klusums”
No 4. aprīļa kinoteātros visā Latvijā sāks demonstrēt jauno filmu studijā “Mistrus Media” veidoto režisora Dāvja Sīmaņa filmu “Marijas klusums”, kas pasaules pirmizrādi jau piedzīvojusi...
Lasīt tālāk