Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā atklās izstādi “Izgaisušo prieku ainas”

No 13. decembra līdz 2017. gada 18. martam Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma izstāde “Izgaisušo prieku ainas”, kas stāstīs par leģendārajām Preses ballēm 1920.–1930. gadu Rīgā.
Preses balles bija Rīgas 20. gadsimta 20.–30. gadu sabiedriskās dzīves kulminācija. Svinīgā pasākuma tradīcija aizsākās 1922. gadā un turpinājās katru gadu decembrī vai februārī līdz 1939. gadam. Pirmā balle notikusi par godu Latvijas preses simtgadei, atceroties 1822. gadu, kad tika izdota pirmā avīze latviešu valodā (“Latviešu avīzes”, 1822–1915). Balles norisinājās Virsnieku namā (ēka vairs nav saglabājusies, bet atradās aptuveni Kongresu nama teritorijā), un tās apmeklēja prezidenti, ministri, sūtņi, direktori, fabrikanti, rakstnieki, mākslinieki, žurnālisti u.c. Zāles dekorēja atzīti un pazīstami gleznotāji, starp kuriem minami arī Rīgas mākslinieku grupas dalībnieki Romans Suta, Ludolfs Liberts, Niklāvs Strunke, Konrads Ubāns, Valdemārs Tone.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā apskatāmajā izstādē uzsvars likts uz 1927. gada Preses balli, jo tajā dekoratora pienākumus uzņēmās Romans Suta (1896–1944). Mākslinieks kā telpu noformētājs darbojies jau iepriekš, turklāt bija zināms, ka no viņa var sagaidīt daudz ko neparedzamu. Tas viss ļāva Sutu uzlūkot kā ideālu kandidātu lielas balles dekorēšanai. Izstādē eksponētas lielformāta izdrukas ar fotogrāfijām, kurās iespējams novērtēt Sutas radošo un moderno piegājienu balles telpu izskaistināšanai. Šajā kontekstā jāpiemin, ka autora darbs tā laika presē tika raksturots kā “istabu pārvēršana neredzētās brīnumtelpās”. Taču tagad muzeja jaunās ekspozīcijas sienas gandrīz pārvērtīsies par 1927. gada Preses balles sienām.
Tāpat apmeklētāji ieraudzīs vairākus greznus apģērbus, jo gan dāmas, gan kungi pievērsa īpašu uzmanību tam, kā ballē tērpties. Dāmas, tikko atnākušas no vienas Preses balles, steidzās jau domāt par nākamā gada tērpu. Izstādē eksponēta mākslinieka Romana Sutas fraka, operdziedātājas Mildas Brehmanes-Štengeles kleita, ar ko viņa piedalījās vienā no Preses ballēm, kā arī 20.–30. gadu sieviešu vakartērps no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.
Izstādē būs pieejama arī interaktīva iesaistīšanās – ikviens varēs nofotografēties blakus Romanam Sutam un Aleksandrai Beļcovai 1927. gada Preses ballē (ar foto izdrukas palīdzību).
Zināms, ka Preses ballēs notika loterijas, kas sākotnēji bija paredzētas Rakstnieku pils (Siguldas pils) labiekārtošanai. Tajās balles sponsori piedāvāja visdažādākos laimestus – sākot no ogļu maisiem un beidzot ar dzīvniekiem, piemēram, apgāda “Grāmatu Draugs” īpašnieks 1929. gada ballē vinnēja pērtiķīti. Arī izstādes atklāšanā norisināsies loterija, kurā uzvarētāji varēs tikt pie grāmatām un brīvbiļetēm uz pārējiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sastāvā esošajiem muzejiem.
Tāpat atklāšanā apmeklētāji tiks aicināti malkot vīnu 20. gadsimta sākuma mūzikas atskaņotāja – patafona – pavadījumā. Muzeja gaisotni piepildīs 20.–30. gadu melodijas, tādējādi vēl vairāk sapludinot pagātni ar mūsdienām, ļaujot iejusties gandrīz gadsimtu senā vēsturē.
Ekspozīcija iepazīstina skatītājus ar dokumentālajiem materiāliem un priekšmetiem no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Aleksandra Vasiļjeva fonda, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma.
Izstādi papildina pasākumu programma, kas iekļauj tikšanās ar izstādes kuratori Nataļju Jevsejevu “Sarunas muzejā” formātā un citas aktivitātes.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Attiecību kaislības Nacionālā teātra izrādē “Intīmās dzīves”
Uz Nacionālā teātra lielās skatuves uzdzirkstīs britu dramaturga Noela Kovarda luga “Intīmās dzīves”. Četri Nacionālā teātra aktieri ar elegantu humoru izspēlēs stāstu par visos...
Lasīt tālākNākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki notiks 2028. gada vasarā
XXVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki notiks no 2028. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, tā šodien, 14. aprīlī, lēmusi valdība. Dziesmu un deju svētku likums nosaka,...
Lasīt tālākOperstudija “Figaro” aicina uz 30 gadu svinībām ar “Jautrajām vindzorietēm” un JVLMA simfonisko orķestri
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Operstudija „Figaro” un tās vadītājs profesors Viesturs Gailis aprīlī aicina uz operstudijas 30 gadu jubileju, kas divus piektdienas vakarus...
Lasīt tālākLiepājas koncertzālē top koncertprogramma par mākslu izgāzties
15. aprīlī plkst. 11.00 Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” Kamerzālē būs iespēja piedzīvot jaunu koncertprogrammu, kas caur dzeju, mūziku un elektronikas ritmiem aicina palūkoties...
Lasīt tālākNo 2. aprīļa Brīvdabas muzejā būs skatāma mākslas studiju “Rota” un “Plastika” izstāde “Pasaules līkločos”
No 2. aprīļa līdz 10. maijam Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs skatāma Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studiju “Rota” (tekstils)...
Lasīt tālāk145. koncertsezonu Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs ar Andra Dzenīša Dienvidu koncertu metāla sitaminstrumentiem
Ar īpašu programmu 16. maijā pulksten 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs savu 145. koncertsezonu. Koncertzālē “Lielais dzintars” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša...
Lasīt tālākRīgas Centrālajai bibliotēkai – 120
Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) šogad svin 120. jubileju. Bibliotēka dibināta 1906. gadā kā pirmā pilsētas publiskā bibliotēka un lasītava. Tās pirmais vadītājs bija Jānis Jaunzems,...
Lasīt tālākKarjeras vērienīgākajā koncertturnejā Rīgā uzstāsies Braiens Adamss
27.septembrī Xiaomi arēnā kā allaž pozitīvas enerģijas pielādētu koncertu sniegs kanādiešu roka ikona Braiens Adamss. Jau vairāk nekā 40 gadus Braiens Adamss dodas koncertturnejās,...
Lasīt tālākMūžībā devies Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims
Šorīt līdz ar saullēktu Mūžībā devās Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims (1955-2026). Aktieris, kurš savā vienīgajā teātrī spēlējis 47 gadus - no “Mēmā bruņinieka” 1979....
Lasīt tālākLielā Lieldienu svinēšana Brīvdabas muzejā būs 5. aprīlī
5. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos...
Lasīt tālāk