• Tweet

Rīgas porcelāna muzejā aplūkojama izstāde “Unikālas servīzes no Pētera Avena kolekcijas”, kurā ietvertas servīzes, kas radītas darbnīcā “Baltars” un akciju sabiedrībā “M.S. Kuzņecovs”. Katra no šīm servīzēm un katrs priekšmets tajās reprezentē Latvijas mākslas porcelāna augstās kvalitātes. Izstāde muzejā būs aplūkojama līdz šī gada 5. jūlijam, un ikviens aicināts to apmeklēt un uzzināt vairāk par latviešu unikālajiem jaunrades meklējumiem 20. gadsimta sākumā.

Ap 1920. gadu Latvijā virmoja spraigi jaunrades procesi, kuros tapa jaunā Latvijas māksla, jauna Latvijas kultūras identitāte. 1925. gadā trīs jauni mākslinieki – Romans Suta, Aleksandra Beļcova un Sigismunds Vidbergs – pieteica jaunus, stilā vienotas un nacionālajā idejā sakņotas, priekšmetiskās vides realizācijas principus. Darbnīcas „Baltars” dibināšana, tās panākumi un gūtā atzinība starptautiskajā dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādē Parīzē 1925. gadā kļuva par atskaites punktu, Latvijas dekoratīvajā mākslā veidojoties nacionāli-konstruktīvajam stilam, kur laikmetīgais novatorisms, modernisma idejas un konstruktīvā domāšana bija organiski saliedēti ar nacionālo estētiku. Starptautiskā atzinība, pieaugošā publikas ieinteresētība un jauno mākslinieku radošā enerģija, protams, veicināja šī dekoratīvās mākslas sektora attīstību. Izstādē Rīgas porcelānā muzejā aplūkojamas vairākas servīzes no darbnīcas “Baltars” krājuma.

Tāpat izstādē ietvertas servīzes no akciju sabiedrības “M.S. Kuzņecovs”, kas pagājušā gadsimta sākumā piedzīvoja dažādus pārbaudījumus: Pirmo pasaules karu, ugunsgrēku un ekonomiskās krīzes ietekmi. Tomēr uzņēmuma vadītāji meklēja risinājumus attīstībai, kā rezultātā aktīvi sāka sadarboties ar profesionāliem māksliniekiem R. Sutu, V. Vasariņu, A. Cīruli, J. Kugu, L. Libertu un citiem. Profesionālie mākslinieki pārsvarā radīja skices atsevišķiem priekšmetiem, dekoratīvo šķīvju un vāžu apgleznojumam, kamēr servīzēm, kas bija masu produkcija, viņi pievērsās tikai izņēmuma gadījumos, visbiežāk tie bija unikāli darbi izstādēm vai sakarā ar kādiem īpašiem pasūtījumiem. Radikālajām izmaiņām un radošajiem meklējumiem bija jūtami rezultāti – starptautiskajās izstādēs Briselē (1935) un Parīzē (1937) akciju sabiedrības „M.S.Kuzņecovs” stends tika pamanīts un novērtēts.

Pētera Avena kolekcija Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940) ir Latvijā lielākais krājums, un tas ir līdzvērtīgs muzeju kolekcijām. Mecenāts un uzņēmējs šo kolekciju vācis daudzu gadu gaitā un tagad to iespējams redzēt arī plašākai sabiedrībai kā atgādinājumu par mūsu tautas nacionālās identitātes veidošanos. Izstāde atgādina par Rīgas mākslas porcelāna iedvesmojošo vēsturi un pārliecinoši papildina pastāvīgo ekspozīciju, kurā plaši pārstāvētas pēckara periodā ražotas servīzes.