03/05/2021, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība
Autors: Nekā personīga, TV3

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde ir pabeigusi pārbaudi par “Rīgas mežiem”, īpašu uzmanību izpelnījusies kokzāģētava “Norupe”, analizējot kokzāģētavas lielo brāķa produkcijas īpatsvaru, un dažas pavadzīmes atklāj – “Rīgas meži” dažkārt augstvērtīgu produktu ir pārdevuši par brāķa cenām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Rīgas meži” ir otrs lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā pēc valsts uzņēmuma “Latvijas valsts meži”.

Kokzāģētavu “Norupe” uzņēmums “Rīgas meži” atklāja pirms septiņiem gadiem. Tika solīts, ka tā pārstrādās aptuveni trešo daļu no “Rīgas mežu” kokiem, ko līdz tam pārdeva izsolēs.

“Norupes” uzturēšana gadā izmaksā vairāk nekā trīs miljonus. Lielākās pozīcijas ir darba algas, elektrības maksājumi un pamatlīdzekļu nolietojums. Kokzāģētava joprojām nepelna, kam iemesls var būt gan neatpelnītais investīciju apjoms, gan nepārdomāts biznesa plāns.

Audita un revīzijas pārvalde atklājusi, ka vismaz 4% no mežizstrādes kokzāģētavā saņemtās produkcijas ir brāķis. Zāģētava apaļkokus izbrāķē pārāk lielas līkumainības, metāla ieslēguma vai nestandarta garuma dēļ. Taču “Norupe” nespēj pārstrādāt arī augstvērtīgus savos mežos nocirstos skujkokus pārāk lielā diametra dēļ. Un tos “Rīgas meži” pārdod kokrūpniekiem.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra norāda: “Kokzāģētava jau no paša sākuma bija paredzēta sīkkoksnes zāģēšanai. Tātad 24 centimetru diametrs ir tas, ko tas spēj palaist cauri zāģai galvai, ir tas maksimālais izmērs. Ko tas nozīmē, tas nozīmē, ka augstvērtīgu izejmateriālu mēs pie sevis definējam kā brāķi. Bet vēl lielāka problēma ir tā, ka mēs ne tikai nodefinējam to kā brāķi, bet arī to tirgojam par brāķa cenām.”

Auditori secina, ka brāķēto apaļkoku “Rīgas meži” pārdod pircējiem, kuri uzvarējuši uzņēmuma Mežizstrādes nodaļas organizētajās izsolēs. Vērtēšanas kritēriji šādām izsolēm “Rīgas mežos” nav izstrādāti. Nepilnīgajai produkcijai tiek izmantota nevis tirgus cena, bet cena, par kādu “Rīgas meži” brāķēto produkciju pārdevuši iepriekšējos mēnešos.

Skudra komentē: “Ir viena tāda pozīcija kā slēptā cena. Tā ir pēdējo triju mēnešu laikā vidējā pārdotā cena konkrētajam sortimentam. (..) Tas nozīmē, ka tas, kā mēs esam strādājuši iepriekšējos trīs mēnešus, kas tas ir tas labākais sniegums, ko mēs varam darīt. Un neskatoties, ka pagājušajā gadā bija tendence cenai iet uz augšu, sanāca, ka mēs ar savu produkciju visu laiku paliekam nopakaļus tirgum.”

“Nekā personīga” zināms, ka visbiežāk “Rīgas mežu” brāķētos apaļkokus izsolēs ieguvuši pieci uzņēmumi – AS “Stora Enso Latvija”, SIA “PATA”, SIA “Gaujas koks”, SIA “BSW Latvia” un SIA “Rettenmeier Baltic Timber”.

“Jā, mēs periodiski šādu produktu pērkam, atkarībā no tirgus situācijas un situācijas mūsu zāģētavas koku laukumā. “Rīgas meži” šo produktu tirgo atklātas izsoles procesā un, manuprāt, šī cena, kāda tiek nosolīta dotajā brīdī, diezgan precīzi atbilst tirgus situācijas cenai,” teica SIA “Rettenmeier Baltic Timber” pārstāvis Jānis Kalniņš.

Taujāts, vai kompānija attiecīgajās izsolēs sacenšas ar citiem uzņēmumiem jeb parasti ir vienīgie, viņš apstiprina, ka sacenšas. “Mēs ne vienmēr šo sortimentu nopērkam. Es teiktu, diezgan regulāri mēs nenopērkam. Pretendenti netiek publicēti. Tiek publicēts tikai uzvarētājs. Mums nav informācijas, cik parasti dalībnieku piedalās,” saka Kalniņš.
Uzņēmumā “PATA” raidījumam sniedza informāciju, ka koksnes produktu piegādātāji mērāmi simtos, un “Rīgas mežu” apjoms uzņēmumu grupai kopumā esot nenozīmīgs. Kompānija iepērk arī lielos zāģbalķus, par ko liecina arī pēdējo piecu mēnešu pavadzīmes. Un, piemēram, šā gada martā par šiem lielā diametra skujkoku zāģbaļķiem “PATA” samaksājusi 20 eiro zem tirgus cenas par kubikmetru.

“Nekā personīga”: “Kā jūs nosakāt cenu, kad braucat pakaļ ”Rīgas mežu” izbrāķētajai produkcijai?”

“PATA” grupas uzņēmumu vadītājs Uldis Mierkalns: “Cik man ir informācija, mēs neesam pirkuši brāķi pārdošanas izsolēs vismaz pēdējos piecus gadus.”

“Nekā personīga”: “Tad Jūs sakāt, ka tā nav brāķēta produkcija?”

“PATA” grupas uzņēmumu vadītājs Uldis Mierkalns: “Nē. Varbūt kaut kādus gadus atpakaļ.. Bet neko brāķētu mēs no viņiem neesam pirkuši.”

Apaļkoku iepirkuma cenas divreiz gadā apseko Centrālā statistikas pārvalde. Tas tiek darīts meža kadastrālās vērtības noteikšanai. Izlase ir rūpīga un dati ticami. Skujkoku zāģbaļķu cenu svārstības pa gadiem neesot lielas, jo šis tirgus esot visai vienmērīgs. Arī pandēmijas ietekme nav atstājusi nelabvēlīgas sekas, un lielā diametra apaļkoka cenām šobrīd esot tendence pat pieaugt.

“Mums viss saistās ar pandēmiju… Bet, ja mēs skatāmies apaļkoku pielietojums ir ļoti dažāds. Mēs redzam, ka celtniecības apjomi Eiropā pieaug tieši pandēmijas laikā. Šinī jomā varētu būt tieši otrādi (nevis kritums, bet pieaugums). Pieprasījums ir stabilizējies. Un cena var teikt stabilizējusies vai pat nedaudz pieaugusi,” skaidro CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte.

Taujāts, vai var būt tā, ka cena krīt divkārt, Plāte atbild noliedzoši. “Nē. To mēs neesam novērojuši. Tā būtu sensācija.”

Anita Skudra “Rīgas mežu” valdei pievienojās šā gada sākumā. Un februārī atcēla kādu izsoli, jo tās rezultāts likās aizdomīgs. Bērza finierklučus SIA “PATA” nosolīja par 50 eiro par kubikmetru, lai gan tās pašas kategorijas finierklučus vēl janvārī šī pati kompānija pirka par 90 eiro kubikmetrā no tiem pašiem “Rīgas mežiem”.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra norāda: “Un ir viens tāds nopietns gadījums, kas notika februārī, tad, kad es biju vienīgā paraksttiesīgā valdes locekle, jo abi pārējie bija uz darba nespējas lapas. Tad bija tādi e-pasti par bērzu kluču izsoles rezultātiem, kur piedalījies tikai viens pircējs. Un viņš arī nosolījis cenu, kas pat zem tās mūsu saucamās “slēptās cenas” ir bijis no 25 līdz 30 eiro par kubikmetru zemāka cena. Un tad sākās ofensīva no realizācijas daļas un no viena valdes locekļa Jura Buškevica kunga ar tekstiem, ka es esmu cilvēks bez pieredzes šajā tirgū un ka šī labākā cena, kāda ir iespējama. Es šo izsoli atcēlu un pateicu, ka tādu līgumu mēs neparakstīsim.”

“Man nav īstenībā komentāru. To [vai “Rīgas meži” tiešām pārdod finierklučus, es noskaidrošu, jo man nav informācijas,” teica “PATA” grupas uzņēmumu vadītājs Uldis Mierkalns

Izsole par finierklučiem “Rīgas mežos” notika atkārtoti un tad cena bija par 15 eiro augstāka. To nosolīja cits uzņēmums.

“Nekā personīga” vērsās pie bijušā “Rīgas mežu” valdes locekļa Jura Buškevica ar lūgumu paskaidrot cenu veidošanos izsolēs un saņēma īsu viņa atbildi.

“Uz Jūsu jautājumiem varēšu sniegt atbildes, kad būšu iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu un saimnieciskās revīzijas ziņojumu,” – tā Buškevics.

“Rīgas mežu” ilggadīgos vadītājus Aivaru Tauriņu un Juri Buškevicu no amata atsauca pirms mēneša saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem viņu darbībā. Ziņojumā tika norādīts ne vien par aizdomām brāķētās produkcijas izsolēs, bet arī uz miljonu lieliem tēriņiem it kā zaļās klases izglītības projektam, lai gan divu jaunbūvju aprīkojums drīzāk atgādināja kautuvi un atpūtu medījumu baudīšanai.

“Rīgas mežu” peļņa iepriekšējos gados strauji sarukusi. Ja vēl pirms trim gadiem tie bija trīs miljoni, 2019.gadā pusmiljons, tad pērno gadu iepriekšējā vadība plānoja noslēgt ar pusotru miljonu lieliem zaudējumiem.

“Iepriekšējais budžets kapitāldaļu turētājam decembrī bija iesniegts ar 1,7 miljonu zaudējumiem, taču pagājušajā nedēļā mēs aizstāvējām šo budžetu ar peļņu. Jūs saprotiet, ko tas nozīmē, mēs no 1, 7 miljoniem zaudējuma tikām pie peļņas, nepārdodot ne kādu īpašumu, vai kaut kādu papildus aktīvus, vienkārši strādājot, ir iespēja nopelnīt arī šajā uzņēmumā,” teica “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

1,116 skatījumi




Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

LBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā

11/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

Par pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības

02/11/2026

No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %

29/10/2026

2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...

Lasīt tālāk
Video

FM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID

29/10/2026

Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...

Lasīt tālāk