• Tweet

VSIA “Latvijas Koncertu” rīkotais “Rīgas festivāls” šogad notiks no 7. līdz 21. jūnijam. Koncertos klausītājus gaida tikšanās ar Ķelnes Radio simfonisko orķestri; Gidonu Krēmeru un kamerorķestri Kremerata Baltica; ar pasaules atzinību guvušajiem latviešu mūziķiem Egīlu Siliņu un Ivetu Apkalnu.

Krāšņās programmās klausītājus priecēs arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio bigbends, Rīgas Doma zēnu koris, Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” u.c. Koncertos skanēs Antonīna Dvoržāka, Johannesa Brāmsa, Karla Orfa, Pētera Vaska, Gijas Kančeli, Ērika Ešenvalda un citu komponistu mūzika. Jaundarbus dāvās Uģis Prauliņš un Jēkabs Jančevskis.

“Rīgas festivāla” atklāšanas koncertā 7. jūnijā Lielajā ģildē dzirdēsim maestro Gidonu Krēmeru, kurš šogad atzīmē savu 70. dzimšanas dienu, un viņa izloloto kamerorķestri Kremerata Baltica, kas šogad svin savu 20. gadadienu. Šī dubultjubileja tiek atzīmēta ar vērienu – pēc muzicēšanas pasaulslavenās koncertzālēs un festivālos Eiropā, ASV un Āzijā, Gidons Krēmers un Kremerata Baltica atgriezīsies Latvijā un ar kolorītu koncertprogrammu atklās “Rīgas festivālu” – Roberts Šūmanis uzbur izsmalcinātas Austrumu ainas, leģendārais avangardists Karlheincs Štokhauzens portretē zodiaka zīmes, bet Gidona Krēmera domubiedrs – smalkās psiholoģijas meistars Leonīds Desjatņikovs skaņās glezno krievu gadalaikus. Jaundarbu jubilāriem dāvās Jēkabs Jančevskis – viens no spilgtākajiem latviešu jaunākās paaudzes komponistiem.

8. jūnijā Kongresu namā notiks koncerts “Latvijas Radio bigbends un Šeina Stīla. Ellai Ficdžeraldai – 100”. Slavenā amerikāņu džeza dziedātāja Ella Ficdžeralda tiek dēvēta gan par “dziesmas pirmo lēdiju”, gan “džeza karalieni”, arī “lēdiju Ellu”. Atzīmējot džeza dīvas simtgadi, jaunu elpu viņas leģendārajam mantojumam un spožākajam repertuāram piešķir arī Latvijas Radio bigbends, uz skatuves tiekoties ar trim spilgtām dziedātājām. Līdz ar Kristīni Prauliņu un Dināru Rudāni – divām ar spēcīgu vokālu apveltītām latviešu mūziķēm, “Rīgas festivālā” viesosies arī Kalifornijā uzaugusī un uz Ņujorkas skatuvēm rūdītā Šeina Stīla ar pārsteidzoši krāsaino balss tembru.

9. jūnijā Sv. Jāņa baznīcā notiks Uģa Prauliņa 60. jubilejai veltīts koncerts. Komponista mūzikā spēcīgi atbalsojas gan tautas mūzikas, gan rokmūzikas ietekmes; savdabīgi satiekas pagānisms un kristietība; atklājas gan viduslaiku bruņnieciskums, gan baroka vieglums un romantismam piemītoša jūsma. Savā jubilejas koncertā Uģis Prauliņš dāvās klausītājiem jaundarbu – Fantāziju Nr. 2 ērģelēm, kas veltīta ērģelniecei Kristīnei Adamaitei. Skanēs arī apjomīgā Lieldienu oratorija Te Deum Laudamus. Gluži tāpat kā tās pirmatskaņojumā 2001. gadā, arī šoreiz pie diriģenta pults stāsies Mārtiņš Klišāns, kura vadībā muzicēs Rīgas Doma zēnu koris, Sinfonietta Rīga, dzidrais soprāns Inga Šļubovska-Kancēviča un samtainais baritons Kalvis Kalniņš.

13. jūnijā Lielajā ģildē spēlēs Ķelnes Radio simfoniskais orķestris, kas šogad svin savas dibināšanas 70. gadadienu. Latvijā kolektīvs atgriežas pēc desmit gadiem, lai vēlreiz uz skatuves satiktos ar izsmalcināto franču čellistu Gotjē Kapisonu, kas pa šo laiku kļuvis par vienu no ievērojamākajiem un oriģinālākajiem savas paaudzes mūziķiem. Ķelnes Radio simfoniskais orķestris pazīstams gan kā izcils laikmetīgās skaņumākslas interprets, gan iemantojis reputāciju kā vēlīna romantisma mūzikas speciālists. Koncertā skanēs čehu nacionālromantiķa Antonīna Dvoržāka Čellkoncerts, kā arī vācu romantiķa Johannesa Brāmsa Trešā simfonija. Pie diriģenta pults stāsies Juka Peka Saraste.

15. jūnijā Rīgas Domā dzirdēsim izcilo latviešu dziedātāju Egilu Siliņu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Māra Sirmā vadībā. Skanēs Pētera Vaska mūzika – skaņdarbā Viatore dzirdēsim stāstu par ceļinieku un mūžību, savukārt kompozīcijā Credo izskanēs ticības apliecinājums mūžīgajai gaismai. Līdzīgas tēmas savā daiļradē izgaismo arī gruzīnu komponists Gija Kančeli. Apjomīgo Don’t Grieve Kančeli pabeidza brīdi pirms 11. septembra traģēdijas un līdz ar tā pēdējiem vārdiem, kas likti arī darba nosaukumā, aicina neskumt un nesērot. Kompozīcija veltīta slavenajam krievu baritonam Dmitrijam Hvorostovskim, bet Rīgas Domā tā skanēs izcilā latviešu dziedātāja Egila Siliņa izpildījumā.

16. jūnijā Spīķeru koncertzālē “Latvijas Koncerti” direktors Guntars Ķirsis, demokrātiskā vīna bāra Garage līdzīpašnieks Jānis Jenzis un profesionāls vīnzinis aicinās doties garšas un mūzikas ceļojumā uz Moldovu. Pilni entuziasma un temperamenta, svelmes dzirksti Rīgas vasarai piešķilt gatavi Moldovas grupas Vali Boghean Band mūziķi. Grupas skanējumā atbalsojas ietekmes no Balkānu džeza, klasiskās mūzikas un Austrumeiropas tautu mūzikas. Savukārt Sv. Pētera baznīcā vēlā vakara stundā klausītājiem tiks piedāvāta Ērika Ešenvalda un vēl citu komponistu mūzika izrādē “Naktssardze”, kurā piedalīsies aktrise Guna Zariņa un Latvijas Radio koris.

21. jūnijā Dzintaru koncertzālē “Rīgas festivālu” noslēgs viens no visu laiku slavenākajiem vokāli instrumentālajiem opusiem – Karla Orfa Carmina Burana. 19. gadsimta sākumā benediktiešu klosterī tika atrasts dzejas krājums Carmina Burana jeb “Bavārijas dziesmas” ar 11. un 12. gadsimtā tapušiem tekstiem augšvācu un latīņu valodā, kas uzbur Hanzas laika sadzīves ainas un iepazīstina ar tālaika tikumiem. Spilgtās pagātnes ainas uzburs spožs Latvijas mūziķu ansamblis diriģenta Andra Pogas vadībā. Koncertā dzirdēsim arī Fransisa Pulenka šedevru – Koncertu ērģelēm, timpāniem un stīgu orķestrim. Pie ērģelēm izcilā latviešu mūziķe Iveta Apkalna.

“Rīgas festivālu” atbalsta Rīgas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Jūrmalas pilsētas dome.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

Foto: Publicitātes