Reirs: Budžeta komisija sagaida konkrētus priekšlikumus hipotekāro kredītņēmēju atbalstam
“Ir vesela virkne jautājumu, ko būtu iespējams atrisināt ar grozījumiem likumos, lai atbalstītu tos hipotekāro kredītu maksātājus, kurus ietekmējis EURIBOR procentu likmju straujais kāpums,” komisijas sēdē pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, atzīmējot, ka Finanšu ministrija ir aicināta pēc nedēļas sniegt konkrētus priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām.
“Banku klientiem ir jābūt iespējai ar savu kredītu ērti pāriet no vienas komercbankas uz citu bez finansiāliem un juridiskiem šķēršļiem, maksimāli mazinot administratīvās procedūras un izmaksas. Sistēmai jābūt vienkāršai, lai cilvēki var izvēlēties savus mājokļa kredītus refinansēt ar iespējami izdevīgākiem nosacījumiem,” pauda J.Reirs.
Deputāti vienojās, ka nozīmīgs atbalsts būtu iespēja bankām samazināt hipotekāro kredītu procentu likmes – noteikt EURIBOR piemērošanas griestus vai noteikt citu likmi, uz laiku nepiemērot bankas likmi, kā arī noteikt maksimālo kredītiem piemērojamo likmi.
Finanšu ministrijas pārstāvji deputātus iepazīstināja ar iespējamajiem risinājumiem, ko plānots sagatavot kā grozījumus līdzšinējā regulējumā. Citastarp ministrija rosina ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus kredītiestādēm un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī iespēju kredītņēmējiem izmantot ALTUM programmas, lai palīdzētu segt kredīta maksājumus ievainojamākajām mājsaimniecībām.
Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji sēdē apliecināja, ka Latvijā pāreja no vienas bankas uz citu kredītiestādi ir sarežģīts un dārgs process, kas ietver salīdzinoši augstu refinansēšanas pakalpojuma komisijas maksu, papildu vērtējumu, notāra un citus pakalpojumus. Tāpat bankas pārstāvji apliecināja, ka patlaban vairākas komercbankas jau ir samazinājušas kredītu procentus.
Budžeta komisijā skatīt Finanšu ministrijas priekšlikumus un lemt par to turpmāko virzību plānots nākamnedēļ, informē komisijas priekšsēdētājs J.Reirs.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk