Reira padomnieks ēnu ekonomikas ierobežošanā būs bijušais VID ierēdnis Čerņeckis

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) štata padomnieks nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos no pirmdienas, 1.aprīļa, būs bijušais augsta ranga Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ierēdnis Kaspars Čerņeckis. Viņš amata pienākumus veiks kā štata darbinieks un darbu sāks 1. aprīlī.
Finanšu ministrija informē, ka padomnieka pienākumos ietilps atbalstīt un novērtēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba pilnveidošanu, sadarbībā ar ministriju un nozaru ekspertiem izstrādāt priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, kā arī sniegt konkrētas idejas mūsdienīgu risinājumu un analītikas ieviešanai nodokļu administrēšanā. Tāpat viņa pienākums būs izvērtēt vidēja termiņa VID darbības stratēģiju, kā arī tās atbilstību starptautiskai labajai praksei.
“Nodokļu administrēšanai ir jābūt efektīvai, taisnīgai un saprotamai. Vienkāršai un ērtai attiecībā uz godīgiem nodokļu maksātājiem, bargai attiecībā uz krāpniekiem. Manā komandā ir vajadzīgs pieredzējis un kompetents kolēģis, kurš šos mērķus palīdzēs sasniegt. Uzskatu, ka Kaspara Čerņecka profesionālā pieredze sniegs atbalstu nozares attīstībā,” tā finanšu ministrs Jānis Reirs.
Kaspars Čerņeckis kopš 1999. gada ir ieņēmis dažādus vadošus amatus VID. No 2009. gada līdz 2013. gadam ir pildījis VID dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora amata pienākumus. No 2013. gada līdz 2016. gadam ir bijis VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā. Savukārt 2016. gadā kļuvis par VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktoru.
Par darbu ir saņēmis vairākus profesionālos apbalvojumus. 2013. gadā Kaspars Čerņeckis ir apbalvots ar VID otrās pakāpes Goda zīmi par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu, teicamu darba kvalitāti un nozīmīgu ieguldījumu VID attīstībā. Savukārt 2012. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu viņam piešķirta finanšu policijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
Kasparam Čerņeckim ir Tiesību zinātnes maģistra grāds kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas apakšnozarē.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālāk