Reformu partijas cerību laiks pagājis
Pagājuši divi gadi, kopš kādreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers parakstīja rīkojumu numur 2, rosinot atlaist parlamentu.
Vēlētāji šobrīd atzīst, ka lielo cerību laiks ir pagājis, jo nekādas būtiskas pārmaiņas Latvijas politikā šis radikālais solis nav viesis. Tikmēr politiķi uzskata, ka šie divi gadi bijuši zīmīgi ar Reformu partijas (RP) iekšējām kolīzijām, kas pašlaik esot tuvu bankrotam.
2011. gada 28. maijā, pārmetot parlamentam Aināra Šlesera dzīvesvietas pasargāšanu no kratīšanas, V. Zatlers izdeva rīkojumu par 10. Saeimas atlaišanu, ko atbalstīja arī tautas nobalsošanā. Drīz pēc tam, izmantojot sabiedrībā valdošo pacēlumu, V. Zatlers izveidoja savā vārdā nosauktu partiju, pasludinot krustakaru pret oligarhiem un piesakot kvalitatīvi jaunu politisko kultūru. Toreiz politiskajos kuluāros tika spriests, ka steigā veidotās partijas sastāvā ir daudz gadījuma cilvēku, kam nav nepieciešamā potenciāla un vienojošas ideoloģijas. Savukārt politologi uzskatīja, ka jaunu personāliju ienākšana politikā ļauj cerēt uz jaunu skatījumu un reformām.
Ilūzijas izgaisušas
Divus gadus pēc liktenīgā rīkojuma lielās cerības tā arī nav attaisnojušās, jo jaunie spēki turpina vecās politiskās tradīcijas. Lai gan11. Saeimā tika ievēlēti 22 šīs partijas deputāti, seši politiķi vēl pirms ieiešanas plenārsēžu zālē paziņoja par izstāšanos no partijas, pamatojot to ar nedemokrātisku lēmumu pieņemšanu un savstarpēju neuzticēšanos. Partijas darbība buksē arī Ministru kabineta gaiteņos, kur bieži raisās konflikti ar koalīcijas partneriem. Aizkulisēs vērtē, ka pieredzes bagātā Vienotība, saskatot RP tiešu konkurenci, nekad nav laidusi garām iespēju taktiski apspēlēt reformistus sabiedrībai jutīgos jautājumos. Kopā ar pašas RP neprasmi un ideoloģijas trūkumu visi šie apstākļi RP ir noveduši pie izgāšanās solītajās reformās un katastrofāla reitingu krituma. Ja 11. Saeimas vēlēšanu dienā par RP balsoja 20,8% pilsoņu, tad pašlaik partiju atbalsta vairs tikai 1,9% vēlētāju.
To, ka lielo cerību laiks ir pagājis, apliecina arī socioloģiskās aptaujas. 60% vēlētāju tagad uzskata, ka 11. Saeimas darba kvalitāte būtiski neatšķiras no iepriekšējā parlamenta darbības stila, un tikai 24% balsotāju saredz pozitīvas izmaiņas.
Tuvu bankrotam
Savukārt parlamentā strādājošie RP kolēģi reformistu krahu uzskata par likumsakarīgu. «Reformu partijas liktenis ir ļoti līdzīgs citiem vēsturiskiem piemēriem, kas politikā ienāca kā viena cilvēka partija. Ziedoņa Čevera vadītā partija Saimnieks, Zīgerista partija, Šlesera partija – ja organizācija nesakņojas stingrā ideoloģijā, tad tā nespēj ilgi pastāvēt,» komentē Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, piebilzdams: «Valdis Zatlers pirms diviem gadiem izmantoja sabiedrības noskaņojumu, lai savtīgi atriebtos parlamentam par savu nepārvēlēšanu. To viņš veiksmīgi izdarīja, bet citas bāzes partijai nav.» Šim viedoklim piekrīt arī Nacionālās apvienības līderis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars. «10. Saeimas atlaišana ir bijusi laba mācība sabiedrībai. Reformu partija atrodas tuvu bankrotam, un vēlētājiem būtu sev jāuzdod jautājums – cik ļoti var uzticēties steigā veidotiem pēdējā brīža projektiem? Pašreizējā situācija apliecina, ka parlamenta atlaišana pati par sevi neko nerisina. Padzenot vienus politiķus, vēlētājiem ir jābūt atbildīgiem un jāspēj izvēlēties citus, labākus, deputātus. Pretējā gadījumā nekas nemainīsies,» atzina R. Dzintars.
Meklē citus partnerus
Tikmēr neoficiāli izskan norādes, ka, apzinoties partijas bēdīgo stāvokli, vairāki RP politiķi ir sākuši meklēt ceļu uz citiem politiskajiem spēkiem. Daži reformisti esot ievadījuši sarunas ar Einara Repšes Attīstības biedrību, kas drīzumā varētu pārtapt par partiju. Tāpat ir politiķi, kuri cenšas iestaigāt taciņu uz Vienotību. Tā Ekonomikas ministrijas gatavība akceptēt Liepājas metalurga glābšanas plānu, tādējādi piesedzot Vienotības neizdarību, liecinot par Daniela Pavļuta tuvināšanos premjera partijai, savukārt labklājības ministre Ilze Vinķele (Vienotība) būtu ieinteresēta pārvilināt daļu reformistu, lai iekšpartijiski stiprinātu savu domubiedru loku.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk