Reformu partija piemānījusi Latvijas Universitāti
Lai saņemtu tiesības Latvijas Universitātes Lielajā aulā bez maksas rīkot tikšanos ar vēlētājiem, kā arī izmantotu augstskolas tehniku un iekārtas, nepietiek būt par sabiedrībā nepopulāru partiju.
Ir jābūt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa pārstāvētajai Reformu partijai. Visām pārējām politiskajām organizācijām šāda pretimnākšana Latvijas Universitātē (LU) ir liegta.
Ministra tikšanās ar Rīgas iedzīvotājiem, kā tā joprojām dēvēta dažādās interneta vietnēs un arī Reformu partijas mājaslapā, notika 24. oktobrī. Pēc aculiecinieku stāstītā, to apmeklēja 50–60 cilvēku: pārsvarā sirmi profesori un zaļi studenti.
Ministra sarunas ar nozari nebūtu nekas neparasts vai nosodāms, ja vien šoreiz ministrijas un valsts augstskolas resursi netiktu izmantoti politiskam pasākumam.
Neatkarīgās centieni noskaidrot, kā apmaksāta telpu un tehnikas noma, izraisīja gandrīz kuriozu nesaprašanos starp ministra biroju un augstskolu. Vispirms LU preses pārstāve Andra Briekmane vēstīja, ka līgums slēgts ar ministriju un ministrija arī maksājusi. Tikai summu augstskola nevēloties izpaust.
Izglītības un zinātnes ministra padomniece Inita Blačforda, uzzinot šādu versiju, bija sašutusi: «Mēs simtprocentīgi neesam maksājuši par telpu nomu. Tāda līguma nevar būt. Šī bija Reformu partijas organizēta ministra tikšanās ar iedzīvotājiem.»
LU preses dienests vēlreiz pārbaudīja iekšējo informāciju un precizēja, ka nauda patiešām šoreiz nav iekasēta, taču telpas piešķirtas ministrijai. Tad arī I. Blačforda koriģēja savu versiju, proti, pasākumu organizēja ministrija sadarbībā ar Reformu partiju: «IZM nav slēgusi nomas līgumu un nav maksājusi par LU Lielās aulas izmantošanu. IZM ir izmantojusi LU telpas Lielajā aulā bez maksas pēc savstarpējas vienošanās ar LU. Ministra tikšanos ar iedzīvotājiem organizēja IZM sadarbībā ar Reformu partiju.»
Neatkarīgās rīcībā esošā sarakste gan liecina, ka vismaz tehniski telpas pasākumam sarunājusi ministrijas Nodrošinājuma un finanšu departamenta juriskonsulte Arnita Onckule. Viņa nav Reformu partijas biedre un ar universitāti sazinājusies, paklausot ministra Roberta Ķīļa rezolūcijai. Arī oficiālajā vēstulē Latvijas Universitātei Reformu partija nav piesaukta. Telpas Lielajā aulā un vizuālās prezentācijas tehniku un iekārtas ministrijas vārdā lūdz valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Lauma Sīka.
Latvijas Universitāte apgalvo, ka ir politiski neitrāla, ar partijām nebiedrojas un viņu pasākumiem mācību telpas neizīrē, tātad var pieņemt, ka Reformu partija, izmantojot savu ietekmi Izglītības un zinātnes ministrijā, cienījamo augstskolu piemānījusi.
Nolūkā pārbaudīt šo pieņēmumu, Neatkarīgā veica eksperimentu, proti, sazvanīja universitātes Saimniecības pārvaldi un uzdevās par nelielu politisku organizāciju, kas grib Lielajā aulā sarīkot tikšanos ar rīdziniekiem. Vēlams par velti.
Klausuli pacēlusī darbiniece gluži kā mantru noskaitīja: «Latvijas Universitāte nekādā veidā nepiedalās nekādos politiskos pasākumos un telpu izīrēšanu šādiem mērķiem neatbalsta.»
Tikmēr Reformu partijas mājaslapā norādīts, ka 24. oktobra «tikšanās bija Reformu partijas Rīgas nodaļas organizētais atklāto jautājumu un atbilžu vakars». Latvijas Universitāte tomēr ir piešķīrusi telpas politiskam pasākumam, izdarot ekskluzīvu izņēmumu konkrētai partijai. Vai nu apzināti, vai arī – tiekot maldināta.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk