Puse Latvijas iedzīvotāju jūtas finansiāli droši, sagaidot ziemas sezonu; trešdaļa – joprojām bažīgi

Mazinoties inflācijai un krītot apkures cenām, 49% Latvijas iedzīvotāju jūtas finansiāli droši un stabili, sagaidot ziemu. Tajā pašā laikā nedaudz vairāk nekā trešdaļa (37%) aptaujāto ir pretējās domās un ar bažām sagaida ziemas sezonu, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.
14% Latvijas iedzīvotāju par šo jautājumu nav domājuši, vai tiem ir cita atbilde.
“Salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, Latvijas iedzīvotāji jūtas nedaudz drošāk, sagaidot ziemu, jo apkures un elektrības cenas ir stabilizējušās, inflācija un nedrošības sajūta par nākotni samazinājusies. Septembrī cenu kāpums Latvijā sasniedza 3%, un tas bija zem ES vidējā rādītāja. Pozitīvi, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, cenas bijušas zemākas ar mājokli saistītajiem izdevumiem (par 6,7% mazāk) un elektrību (par 26,7% mazāk). Neskatoties uz to, joprojām redzam, ka visnedrošāk jūtas sabiedrības ievainojamākā daļa – seniori, iedzīvotāji ar ļoti zemiem ienākumiem u.tml. grupas. Tāpēc bieži viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem finansiālajai drošībai ir savlaicīgi veidoti uzkrājumi, jo tie kalpo kā drošības spilvens, ja rodas neparedzētas izmaksas, notiek ekonomiskās svārstības, tiek zaudēts darbs vai radušies ārstniecības izdevumi. Katrai mājsaimniecībai ieteicams individuāli izvērtēt savus ikmēneša izdevumus un attiecīgi veidot uzkrājumu neparedzētām situācijām,” komentē Jekaterina Ziniča, Luminor Biznesa attīstības vadītāja.
Pelna pietiekami vai izveido drošības spilvenu
Katrs ceturtais (27%) iedzīvotājs uzskata, ka viņa mājsaimniecības ienākumi ir pietiekami, lai segtu visus nepieciešamos maksājumus, 16% ir izveidojuši drošības spilvenu, ja gadījumā ar ģimenes ienākumiem nepietiks, lai segtu nepieciešamos maksājumus, vēl daļai ir palielinājušies ienākumi vai iedzīvotāji ir nomainījuši dzīvesvietu pret mazāku vai ekonomiskāku, lai samazinātu izdevumus.
Pārliecinātāki par mājsaimniecības ienākumu pietiekamību izdevumu segšanai ir vīrieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, Pierīgā un laukos dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji, kuru ienākumi pārsniedz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas
Savukārt finansiālu drošības spilvenu statistiski nedaudz biežāk izveidojuši seniori, Zemgales iedzīvotāji un aptaujātie ar augstāko izglītību.
Cenu kāpumam ir ietekme
Lai gan cenu kāpums ir piebremzējies, aptauja liecina, ka to nesenajam straujajam kāpumam ir ietekme. Gandrīz ceturtā daļa (23%) respondentu norāda, ka cenu kāpuma dēļ mājsaimniecības ienākumi vairs nav pietiekami, lai segtu visus nepieciešamos maksājumus. Savukārt 14% ir atbildējuši, ka mājsaimniecības ienākumi pēdējā gada laikā ir samazinājušies, tāpēc ar bažām lūkojas uz ziemas sezonu.
Ietekmi uz maksātspēju biežāk izjūt sievietes, iedzīvotāji virs 60 gadu vecumam, Latgales reģiona iedzīvotāji un lielajās Latvijas pilsētās dzīvojošie.
Savukārt ienākumi visbiežāk samazinājušies iedzīvotājiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, Kurzemē dzīvojošiem un pašnodarbinātām personām. Kā liecina Luminor iepriekš veiktā aptauja, bez uzkrājumiem Latvijā dzīvo pat trešdaļa respondentu, jo viņiem nepietiek līdzekļu, ko atlikt. No tiem visvairāk (36%) ir vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem.
Vēl par tēmu:
Kopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālāk