Puse Latvijas iedzīvotāju jūtas finansiāli droši, sagaidot ziemas sezonu; trešdaļa – joprojām bažīgi

Mazinoties inflācijai un krītot apkures cenām, 49% Latvijas iedzīvotāju jūtas finansiāli droši un stabili, sagaidot ziemu. Tajā pašā laikā nedaudz vairāk nekā trešdaļa (37%) aptaujāto ir pretējās domās un ar bažām sagaida ziemas sezonu, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.
14% Latvijas iedzīvotāju par šo jautājumu nav domājuši, vai tiem ir cita atbilde.
“Salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, Latvijas iedzīvotāji jūtas nedaudz drošāk, sagaidot ziemu, jo apkures un elektrības cenas ir stabilizējušās, inflācija un nedrošības sajūta par nākotni samazinājusies. Septembrī cenu kāpums Latvijā sasniedza 3%, un tas bija zem ES vidējā rādītāja. Pozitīvi, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, cenas bijušas zemākas ar mājokli saistītajiem izdevumiem (par 6,7% mazāk) un elektrību (par 26,7% mazāk). Neskatoties uz to, joprojām redzam, ka visnedrošāk jūtas sabiedrības ievainojamākā daļa – seniori, iedzīvotāji ar ļoti zemiem ienākumiem u.tml. grupas. Tāpēc bieži viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem finansiālajai drošībai ir savlaicīgi veidoti uzkrājumi, jo tie kalpo kā drošības spilvens, ja rodas neparedzētas izmaksas, notiek ekonomiskās svārstības, tiek zaudēts darbs vai radušies ārstniecības izdevumi. Katrai mājsaimniecībai ieteicams individuāli izvērtēt savus ikmēneša izdevumus un attiecīgi veidot uzkrājumu neparedzētām situācijām,” komentē Jekaterina Ziniča, Luminor Biznesa attīstības vadītāja.
Pelna pietiekami vai izveido drošības spilvenu
Katrs ceturtais (27%) iedzīvotājs uzskata, ka viņa mājsaimniecības ienākumi ir pietiekami, lai segtu visus nepieciešamos maksājumus, 16% ir izveidojuši drošības spilvenu, ja gadījumā ar ģimenes ienākumiem nepietiks, lai segtu nepieciešamos maksājumus, vēl daļai ir palielinājušies ienākumi vai iedzīvotāji ir nomainījuši dzīvesvietu pret mazāku vai ekonomiskāku, lai samazinātu izdevumus.
Pārliecinātāki par mājsaimniecības ienākumu pietiekamību izdevumu segšanai ir vīrieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, Pierīgā un laukos dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji, kuru ienākumi pārsniedz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas
Savukārt finansiālu drošības spilvenu statistiski nedaudz biežāk izveidojuši seniori, Zemgales iedzīvotāji un aptaujātie ar augstāko izglītību.
Cenu kāpumam ir ietekme
Lai gan cenu kāpums ir piebremzējies, aptauja liecina, ka to nesenajam straujajam kāpumam ir ietekme. Gandrīz ceturtā daļa (23%) respondentu norāda, ka cenu kāpuma dēļ mājsaimniecības ienākumi vairs nav pietiekami, lai segtu visus nepieciešamos maksājumus. Savukārt 14% ir atbildējuši, ka mājsaimniecības ienākumi pēdējā gada laikā ir samazinājušies, tāpēc ar bažām lūkojas uz ziemas sezonu.
Ietekmi uz maksātspēju biežāk izjūt sievietes, iedzīvotāji virs 60 gadu vecumam, Latgales reģiona iedzīvotāji un lielajās Latvijas pilsētās dzīvojošie.
Savukārt ienākumi visbiežāk samazinājušies iedzīvotājiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, Kurzemē dzīvojošiem un pašnodarbinātām personām. Kā liecina Luminor iepriekš veiktā aptauja, bez uzkrājumiem Latvijā dzīvo pat trešdaļa respondentu, jo viņiem nepietiek līdzekļu, ko atlikt. No tiem visvairāk (36%) ir vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem.
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālāk