• Tweet

Līdz mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām atlikušas tikai divas nedēļas, bet liela daļa iedzīvotāju joprojām pat nezina, vai uz viņiem šī prasība attiecas. Turklāt aprēķini liecina, ka valsti par savu materiālo stāvokli pagaidām ir informējusi tikai aptuveni trešdaļa to personu, no kurām to gaida.

Pētījumu aģentūras TNS Latvia aptauja liecina: par to, vai uz viņiem attiecas sākumdeklarēšanās prasība, ir informēti tikai nedaudz vairāk par pusi jeb 55% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Turklāt pilnīga skaidrība ir tikai 28% cilvēku, bet 27% uzskata, ka par jauno kārtību zina tikai virspusēji. 22% aptaujāto noteikti nav informēti par nulles deklarāciju, savukārt 19% – drīzāk nav informēti par to, vai uz viņiem attiecas sākumdeklarēšanās sistēma.

Jāpiebilst, ka līdz pagājušās nedēļas beigām Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija no dzīvotājiem saņēmis 24360 mantiskā stāvokļa deklarācijas jeb nedaudz vairāk par trešdaļu no tiem 70 tūkstošiem iesniegumu, kurus eventuāli paģērējuši likumdevēji. VID pārstāve Evita Teice Mamaja sarunā ar Neatkarīgo gan norādīja, ka prognozēt to, cik nulles deklarācijām būtu jānonāk dienesta rokās, esot visnotaļ sarežģīti. «Lai gan likuma anotācijā minēti apmēram 70 tūkstoši iesniegumu, patiesais deklarāciju daudzums varētu būt mazāks. Sākotnējie aprēķini tika balstīti uz banku sniegto informāciju par iedzīvotāju hipotekārajiem kredītiem, taču liela daļa aizdevumu, visticamāk, tika izsniegta valsts amatpersonām, kurām savukārt fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas nav jāaizpilda, jo visu nepieciešamo informāciju reizi gadā jau uzrāda amatpersonu deklarācijās,» teic VID pārstāve, uzsverot, ka Latvijā ir apmēram 60 tūkstoši amatpersonu.

Tie iedzīvotāji, uz kuriem prasība aizpildīt deklarāciju tomēr attiecas, šķiet, nesteidzas ar došanos uz ieņēmumu dienestu. Novērojumi liecina, ka, tuvojoties deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām, VID klientu apkalpošanas centros sāk veidoties rindas, lai saņemtu konsultāciju par nulles deklarācijas aizpildīšanu.

E. Teice Mamaja gan skaidro, ka rindās ir jāstāv nebūt ne visiem deklarāciju iesniedzējiem, jo pastāv pieci veidi, kā iedzīvotājs var valsti informēt par savu materiālo stāvokli. Visvienkāršāk jaunās prasības var izpildīt elektronisko parakstu īpašnieki, kuri aizpildīto veidlapu nosūta ar epasta starpniecību, kā arī VID elektroniskās sistēmas lietotāji, kuri attiecīgo veidlapu aizpilda elektroniski. Tāpat no rindām nav jābaidās tiem, kuriem veidlapu aizpildīšanai nav nepieciešama VID darbinieku konsultācija – šie iedzīvotāji sagatavoto veidlapu var iesniegt jebkurā VID centrā, to iemetot īpašā kastē. Ja došanās uz VID tomēr ir problemātiska, aizpildīto deklarāciju var nosūtīt arī pa pastu. Savukārt personām, kuras tomēr pašas saviem spēkiem netiek galā ar veidlapu aizpildīšanu, var nākties gaidīt rindās, lai lūgtu palīdzību VID speciālistiem.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte