• Tweet

Jau rīt Vanšu tilta vantis tiks apjoztas ar īpaši asām dzeloņdrātīm, lai novērstu mēģinājumus uzkāpt. Tilta vantis sargās arī signalizācija un visu diennakti vismaz divi apsargi.

Agrā pirmdienas rītā, kad Vanšu tiltu jau apsargāja policists un SIA Rīgas tilti darbinieks, vantis centās pievārēt divi vīrieši, bet naktī uz svētdienu tas izdevās kādam jaunam cilvēkam, kurš tiltā uzkāpa pēc strīda ar draudzeni. Psihiatrs Aleksandrs Veržbickis norāda, ka psihiski nestabilus cilvēkus plaši izplatīta informācija par tilta iekarošanu mudina rīkoties tāpat. Viņš saka – ir pierādīts, ka attiecīga satura filmas vai raidījumi ietekmējuši, piemēram, pašnāvniekus, tāpēc informācija jāpasniedz korekti, lai netieši nemudinātu viņus uz šādu rīcību. Psihiatrs atzīst, ka cilvēkus ar garīgās veselības traucējumiem uz pašus apdraudošu rīcību var stimulēt kāds simptoms, kas pāriet un pēc kāda laika provocē atkal.

Citās valstīs potenciāli bīstamākās vietas (tilti, dzelzceļi, autoceļi, augstceltnes) tiek dažādi nodrošinātas. Rīgas dome izlēmusi vantis apjozt ar dzeloņdrātīm 1,5 metru augstumā, pievienot signalizāciju un nodrošināt diennakts apsardzi. Kopš vakardienas Vanšu tiltu apsargā privāta firma, kas uzrauga vantis gan no centra, gan no Pārdaugavas puses. Kaut arī vantis aprīkos ar signalizāciju, apsargi vajadzīgi, jo viņi spētu reaģēt ātrāk, jo policija atbrauktu apmēram piecu minūšu laikā. Pašlaik signalizācijas vēl nav, un pirmdienas rītā viens no kāpējiem bija pamanījies rīkoties tik žigli, ka ne policists, ne SIA Rīgas tilti darbinieks nepaguva viņu apturēt. Uzņēmuma ģenerāldirektors Albīns Jasaitis Neatkarīgajai stāsta: «Nevar taču zināt, ar kādu nolūku katrs cilvēks iet pāri Vanšu tiltam. Pēkšņi viņš lec pāri barjerām, pat policists nepaguva noķert, kur nu vēl mūsu darbinieks, kas skrēja no otra gala.»

Viņš informē, ka trešdien dzeloņainajam materiālam jāpienāk Rīgā un uzreiz varēs to likt lietā. A. Jasaitis brīdina, ka dzeloņstieples ir īpaši asas un uz tām var ļoti smagi savainoties. «Ja kāds asiņos, atkal būs problēma,» viņš noteic.

Rīgā ir vēl viens objekts, kas jau gandrīz desmit gadus ir norobežots līdzīgi kā citur pasaulē, lai nodrošinātos pret nelaimes gadījumiem. Tā ir Pēterbaznīca, kuras vaļējo torni apvilka ar sietu pēc tam, kad no tā nolēca jaunietis. Tomēr kopumā Latvijā nav tādu objektu, kurus varētu uzskatīt par pašnāvnieku bieži izvēlētiem, norāda Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube. Arī ne visi tie, kas kāpuši ap vantīm, ir vēlējušies noslēgt rēķinus ar dzīvi. A. Veržbickis vērtē, ka vīriešiem ir raksturīga agresīva uzvedība pret sevi, viņi akūtā situācijā rīkojas spontāni un nedomā par sekām. «Ja būtu bijis laiks padomāt, tad pēc tam viņi bieži saka – nebūtu tā darījuši,» Neatkarīgajai teic A. Veržbickis.

Latvijā pašlaik neizvērtē Somijas pieredzi, kur uz dzelzceļa pārvada uzstādīts telefons, pa kuru krīzes situācijā nonākušais cilvēks var piezvanīt psiholoģiskās palīdzības dienestam. «Ja varētu uzreiz sākt sarunāties ar kāpēju skaļrunī, tad varbūt viņu atturētu, bet vai viņš pats kādam vispār zvanīs?» skeptisks ir A. Jasaitis.

Avots: nra.lv /Antra Gabre