• Tweet

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīm vēl aizvien neizdodas atrast kopīgu valodu, Lietuva apsver iespēju viena, bez Latvijas un Igaunijas, īstenot vienu no šīs desmitgades stratēģiskajiem enerģētikas projektiem – savu elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropu.

Lai gan Latvija, Lietuva un Igaunija nolēmušas līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas tās savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, vēl aizvien valstis savā starpā nespēj vienoties, kā labāk sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Šobrīd Latvija un Igaunija uzstāj uz divām sinhronizācijas līnijām, tādējādi Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pieļauj, ka Lietuva varētu viena pati sinhronizēties ar Poliju, ja Latvija un Igaunija arī turpmāk nepiekritīs sinhronizāciju veikt pa vienu jau esošo Lietuvas un Polijas energosistēmu starpsavienojumu “LitPol Link”.

Pagājušās nedēļas sākumā Varšavā Lietuvas premjerministrs negaidīti paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks parakstīta vienošanās ar Poliju, bet Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis norādīja, ka Latvija atbalsta sinhronizāciju caur Poliju pa divām maiņstrāvas līnijām, bet Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas vicekanclers Ando Lepimans nesen atgādināja, ka Igaunija viena starpsavienojuma risinājumu uzskata par nedrošu un pārāk dārgu.

Lietuvas Seima enerģētikas komisijas priekšsēdētājs Virgīlijs Poderis atzina, ka ir nepieciešams “plāns B”, kā rezultātā varētu nošķirties no Latvijas un Igaunijas.

Sākotnēji Lietuva izvirzīja ideju par sinhronizāciju caur Poliju, kamēr Igaunija uzskatīja, ka tas darāms caur Somiju. Kad Eiropas Savienības apvienotais pētniecības centrs atzina par labāku Polijas variantu, Igaunija paziņoja, ka tam vajadzīgas divas elektrolīnijas un nepietiek ar vienu esošo kabeli “LitPol Link”. Bet Polija nevēlas veidot otru starpsavienojumu, sakot, ka tas ir tehniskā ziņā sarežģīti, turklāt ekoloģisko prasību dēļ vēl vienam starpsavienojumam būtu grūti atrast vietu.

Valsts enerģētikas koncerna “Lietuvos energija” vadītājs Daļus Misjūns gan atzīst, ka Baltijas valstīm būtu izdevīgāk vienoties.

Jaunākā informācija liecina, ka Krievija un Baltkrievija veido jaunu pārvades loku, kuru pabeidzot, Baltijas valstis vairs nebūs vajadzīgas. Savukārt par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību no Baltijas valstīm tiek gādāts, ceļot jaunas termoelektrostacijas.

“Krievija šobrīd gatavojas mūsu sinhronizācijai. Īpaši nebrīnīšos, ja pēc dažiem gadiem nevis mēs paši atslēgsimies, bet mūs atslēgs. Gadījumā, ja Krievija būtu gatava pirmā, Lietuvai nāktos maksāt milzīgas summas par neatslēgšanu no BRELL. Labi atceramies, cik maksāja gāze, tādēļ nav iemesla domāt, ka Krievija par brīvu uzturēs mūsu pirmējās rezerves,” pauda Lietuvas Seima enerģētikas komisijas loceklis Daiņus Kreivis

Lietuvas enerģētikas institūta Sistēmu vadības automatizācijas laboratorijas vadītājs Virgīnijs Radzjukins uzskata, ka sinhronizēt tīklus Lietuva varētu arī viena, taču nepieciešami aprēķini gan par izmaksām, gan par to, cik droša tādā gadījumā būtu Lietuvas energosistēma.

“Litgrid” aplēses liecina, ka visu triju Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas gadījumā investīcijas Lietuvā vien sasniegtu aptuveni 400 miljonus eiro.

“Ja latvieši un igauņi guļ, lai tad guļ vien tālāk, bet mums jādara savs darbs, lai cik tas maksātu. Tas ir nevis ekonomikas, bet mūsu drošības jautājums,” norāda Kreivis.

Savukārt, Igaunijas valsts pārvades sistēmas operatores “Elering” vadītājs Tāvi Veskimegi pauž, ka lēmums par labāko sinhronizācijas ceļu tiešām jāpieņem operatīvi, tomēr vienlaikus tam jābūt labi pārdomātam, finansiāli pieņemamam un jāatbilst piegāžu drošības prasībām.

Foto: Blickpixel/https://pixabay.com/en/users/blickpixel-52945/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/