Progresīvie sākuši iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā

Partija “Progresīvie” 2017. gada 9. novembrī ir iesnieguši pieteikumu uzņemšanai Eiropas Sociālistu partijā (The Party of European Socialists).
To apliecina “Progresīvie” valdes priekšsēdētāja Māra Graudiņa PES prezidentam Sergejam Staņiševam (Sergei Stanishev) adresētā vēstule: “Mēs vēlamies tālāk virzīt mūsu progresīvās vērtības: veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā. [..] Veiksmīgi startējām šī gada pašvaldību vēlēšanās un esam pārliecināti, ka sasniegsim pozitīvus rezultātus arī gaidāmajās Latvijas parlamenta un Eiropas parlamenta vēlēšanās, attiecīgi 2018. un 2019. gadā, un palīdzēsim Latvijā un Eiropā sasniegt Eiropas Sociālistu partijas mērķus.”
PES apvieno Eiropas Savienības un Norvēģijas sociāldemokrātu, leiboristu, sociālistu un progresīvās demokrātiskās partijas. Patlaban PES ir 33 partijas, kā arī 13 asociētas partijas un 12 novērotāju partijas. Sociāldemokrātu uzmanības centrā ir ekonomiskā un sociālā taisnīguma jautājumi, pamattiesības un dzīves kvalitātes paaugstināšana visiem Eiropas iedzīvotājiem. PES ir lielākais politiskais spēks ar programmu visai Eiropai. Eiropas Parlamentā tas pārstāvēts kā Progresīvā alianse — sociālisti un demokrāti (Progressive Alliance of Socialists and Democrats, S&D).
Šobrīd PES no Latvijas asociētā biedra statusā pārstāv partija “Saskaņa”, bet Eiropas Parlamenta Progresīvajā aliansē Latviju reprezentē “Saskaņas” deputāts Andrejs Mamikins.
“Progresīvie” valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš uzskata, ka “Progresīvie” līdzdalība Eiropas sociāldemokrātu struktūrās Latvijai ir stratēģiski svarīga: “Visi svarīgākie Eiropas lēmumi rodas kompromisos starp Progresīvo aliansi un Eiropas Tautas partiju grupu. Mēs, “Progresīvie”, uzskatām, ka līdzšinējo PES novērotāju — “Saskaņas” — darbs nav aizstāvējis Latvijas vitālās intereses šajā nozīmīgajā politiskā grupā. Nedz Aleksandra Mirska, nedz Mamikina darbība nav apmierinājusi Latvijas drošības vai saimnieciskās intereses. To izdarīsim mēs.”
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk